Krievijas enerģētikas gigants Gazprom paziņoja, ka ir apturējis gāzes piegādes Latvijai, apsūdzot Eiropas Savienības dalībvalsti gāzes izņemšanas noteikumu pārkāpšanā.
Kopš Krievijas militārās operācijas sākuma Ukrainā 24. februārī ASV un to Eiropas sabiedrotie pret Maskavu ir izraisījuši nepieredzētus viļņus, neskatoties uz brīdinājumu, ka šādi soda pasākumi galu galā būtu neproduktīvi.
Gazprom sākotnēji samazināja gāzes piegādes Eiropai pa cauruļvadu Nord Stream 1, kas ved gāzi no Krievijas uz Vāciju, par 40 procentiem. Pēc tam tā trešdien dramatiski samazināja cauruļvadu piegādes līdz aptuveni 20 procentiem no tās jaudas.
Šis solis vēl vairāk palīdz virzīt gāzes cenas Eiropā un Lielbritānijā, mudinot no gāzes atkarīgās valstis šajā kontinentā atrast alternatīvus piegādātājus un veidus, kā novērst deficītu mēnešos pirms ziemas.
Šis samazinājums ir pēdējais Krievijas trieciens Eiropas valstīm saistībā ar tās atbalstu Ukrainai. Kremlis jau ir paziņojis, ka gāzes pārtraukumus izraisījušas apkopes problēmas un Rietumu sankcijas.
Krievija mēnešiem ilgi uzstāj, ka ES valstīm par Gazprom jāmaksā rubļos, nevis eiro. Taču Eiropas bloks lūgumu noraida, sakot, ka nav līgumā noteiktas prasības par rubļa maksājumiem.
Uzņēmuma paziņojumā telegrammā teikts sestdien, divas dienas pēc tam, kad Latvijas Gāze paziņoja, ka pērk Krievijas gāzi, bet maksā eiro.
Lai gan Latvija dabasgāzes importā ir atkarīga no Krievijas, Krievijas gāze veido tikai 26% no Eiropas Savienības dalībvalsts enerģijas patēriņa.
Kopš Rietumi ir uzspieduši plostus no pretkrieviskām, Gazprom ir apturējis gāzes sūtījumus uz Bulgāriju, Somiju, Poliju, Dāniju un Nīderlandi, pamatojoties uz to, ka tas nav maksājis rubļos.
Krievijas valsts pārvaldītais gāzes ražotājs iepriekš bija paziņojis, ka samazinās piegādes līdz 33 miljoniem kubikmetru dienā, kas ir uz pusi mazāka, nekā piegādāts kopš pakalpojuma atsākšanas pagājušajā nedēļā pēc 10 dienu apkopes.
Kamēr Eiropas Savienība ir apsūdzējusi Krieviju piegāžu samazināšanā, reaģējot uz sankcijām, Maskava uzstāj, ka sankcijas Krievijas uzņēmumam ir ļoti apgrūtinājušas cauruļvada tehnisko apkopi.
“Jo tehnisko ierīču uzturēšana ir kļuvusi ļoti sarežģīta Eiropas pieņemto sankciju dēļ,” sacīja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Samazinājumi ir mudinājuši Eiropas Savienību tagad censties palielināt gāzes importu no citām valstīm, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes importu no Norvēģijas, Kataras un ASV.
Taču Eiropas Savienības ārpolitikas vadītājs Hoseps Borels piektdien sacīja, ka atkarības samazināšana no Krievijas enerģētikas nav kaut kas tāds, ko nevar panākt vienā dienā.
“Viņš viņa [Russian energy imports] Pirms kara tie bija 40%, tagad ir 20%… Bet neviens nevar prasīt no Eiropas ekonomikām vienas nakts laikā pārtraukt gāzes piegādi. “Mēs nevaram darīt brīnumus.”
