Kontinents joprojām ir atkarīgs no Krievijas importa, un Kremlis var izmantot savus dabas resursus kā sviru, kad pieprasījums pieaugs vēlāk gada laikā.
Tā kā gāzes cenas jau ir rekordlīmenī un rēķinu maksātāji saskaras ar turpmāku milzīgu pieaugumu, cenu kāpuma un deficīta potenciāls satrauc valdības visā kontinentā.
Valstij piederošais “Gazprom” apstiprināja, ka sūtījumi uz Baltijas valsti beigsies, apgalvojot, ka tā pārkāpusi “gāzes ieguves nosacījumus”.
Sīkāku informāciju tā nesniedza, taču Krievija jau iepriekš uzstājusi, ka valstis par importu maksā rubļos, un šī rīcība ir vērsta uz tās valūtas nostiprināšanu.
Valdības visā Eiropā atteicās to darīt, sakot, ka tas pārkāps starptautiskās sankcijas, un to piegādes tika pārtrauktas kā atriebība.
Gazprom jau iepriekš ir apturējis sūtījumus uz aptuveni desmitiem Eiropas Savienības valstu, tostarp Nīderlandi, Poliju un Bulgāriju, jo nepiekristu lūgumam.
Spiediens uz enerģijas tirgiem, ko radījis iebrukums Ukrainā, ir radījis triecienviļņus pasaules ekonomikā.
Gāzes cenu kāpums Tas paaugstināja inflāciju līdz līmenim, kas nav pieredzēts gadu desmitiem, un radīja spiedienu uz dzīves dārdzību visā pasaulē.
Eiropas valdības cenšas dažādot savus enerģijas avotus un uzkrāt gāzi, gatavojoties ziemai, taču kontinents joprojām ir neaizsargāts.
Vladimirs Putins varētu radīt lielāku postu Rietumu ekonomikām, turpinot pārtraukt gāzes piegādes, un tas var novest pie normēšanas, rūpniecības slēgšanas un recesijas.
Kad šonedēļ tika pārtraukta piegāde Vācijai, bija skaidra zīme, ka Kremlis ir gatavs izmantot enerģiju, lai uzbruktu Eiropai.
Gazprom paziņoja, ka samazināja dabasgāzes plūsmu caur Nord Stream cauruļvadu tikai līdz 20%, norādot uz nepieciešamību pēc remonta.
Berlīne noraidīja uzņēmuma apgalvojumu, ka būtu nepieciešami neplānoti apkopes darbi. “Saskaņā ar mūsu informāciju nav tehnisku iemeslu samazināt piegādes,” pirmdien paziņoja Ekonomikas ministrija.
Eiropas Savienība ievēro stratēģiju samazināt gāzes patēriņu par 15% vasarā, lai būtu vairāk krātuves, ja Kremlis ziemā atslēgs krānus.
Brisele arī norādījusi, ka tā var meklēt pilnvaras noteikt ārkārtas enerģētikas ierobežojumus un ierobežojumus dalībvalstīm nopietna enerģijas deficīta gadījumā.
Spānija un Portugāle ir devušas mājienus, ka iebilstu pret jebkuru šādu soli, norādot, ka tādām valstīm kā Vācija un Itālija ir ciešākas enerģētikas saites ar Krieviju.
Sazinieties ar mūsu ziņu komandu, nosūtot mums e-pastu uz [email protected].
Lai iegūtu vairāk šādu stāstu, Apskatiet mūsu jaunumu lapu.
Saņemiet jaunākās ziņas, priecīgus stāstus, analīzi un daudz ko citu
