Valsts sponsorētā mediju vietne TASS ziņoja, ka Krievijas amatpersonas pirmdien divu stundu laikā ļaus bruņotiem ukraiņiem atstāt Mariupoli neskartiem.
Atsevišķi Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis svētdien atjaunoja savu nostāju, ka ir gatavs sarunām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Bez sarunām karu izbeigt nebūtu iespējams, intervijā CNN telekanālam Fareed Zakaria GPS sacīja Zelenskis.
Ir pamats uzskatīt, ka krievi un ukraiņi joprojām ir tālu viens no otra vairākos būtiskos jautājumos. Zelenskis sacīja, ka Ukrainai būs vajadzīgas “drošības garantijas, suverenitāte, tās teritoriālās integritātes atjaunošana un reālas garantijas mūsu valstij”, lai izbeigtu kaujas. Pretējā gadījumā, pēc viņa teiktā, ukraiņi vēlētos sevi aizstāvēt.
Viņi nesaņēma krievu karavīrus ar ziedu pušķi. Viņi drosmīgi tos sveica. “Viņi viņus sagaidīja ar ieročiem rokās.”
Jaunākie komentāri nākuši 25 dienas pēc Krievijas iebrukuma, un laikā, kad prezidents Baidens un citi NATO līderi gatavojas samitam par karu šonedēļ Briselē. Baltais nams paziņoja, ka Baidens arī piektdien dosies uz Poliju un sestdien tiksies ar prezidentu Andžeju Dudu, pirms atgriezīsies Vašingtonā.
“Mēs zinām, ka jūs zināt, kā aizsargāt savas intereses un aizsargāt Ukrainas ukraiņus un ebrejus,” Zelenskis sacīja 15 minūšu runā no sava bunkura Kijevā. Bet mēs jautājam, kāpēc mēs no jums nesaņemam ieročus, kāpēc netika piemērotas sankcijas Krievijai, Krievijas uzņēmumiem. Jums būs jāsniedz atbildes un jāspēj dzīvot ar šīm atbildēm.
Tikmēr Krievijas armija joprojām ir pārslogota daudzās citās valsts daļās, tostarp ārpus galvaspilsētas Kijevas. Rietumu valdības ir novērtējušas, ka Ukrainā ir nogalināti tūkstošiem Krievijas karavīru un Krievijas impulss lielā mērā ir apstājies.
ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins svētdien paziņoja, ka Ukrainas pretestība, ko atbalsta viņiem piegādātie Rietumu ieroči, ir nostādījusi Krievijas spēkus “mežzāģējumā”. Aizsardzības ministrs sacīja, ka vispārēju panākumu trūkuma dēļ Putins ir pārgājis uz “pilsētām, pilsētām un civiliedzīvotājiem” lielos attālumos “patiešām pretīgā” veidā.
Taču Ukrainas kontrole pār Mariupoli šķiet vājāka. Kad Ostinam CBS raidījumā “Face the Nation” jautāja, vai Krievija gatavojas pārņemt pilsētu, viņš atbildēja, ka to ir “grūti pateikt”.
“Mēs redzējām daudz pūļu no viņu puses, lai dotos pēc šīs pilsētas, un viņi devās pēc Kijevas un citām pilsētām,” sacīja Ostins. Ļoti gribas sākt kontrolēt apdzīvotības centrus, bet vēl nav paņēmuši. “
Mariupoles ieņemšana ļautu Putinam izveidot sauszemes tiltu, kas savienotu Krimu, kuru Krievija atņēma Ukrainai un anektēja 2014.gadā, ar pārējo Krieviju. Tas notiktu pēc tam, kad Krievijas spēkiem izdevās ieņemt zemes uz rietumiem no Mariupoles, tostarp mazākās pilsētas Berdjansku un Melitopoli.
Vardarbīgi uzbrukumi svētdien skāra vairākas Ukrainas pilsētas, lai gan Krievijas spēki turpināja saskarties ar slazdiem un citām neveiksmēm.
Kijevā munīcija trāpīja dzīvokļu kompleksam, izsitot logus un izraisot smagus ugunsgrēka postījumus. Ugunsdzēsēji izkāpa pa logiem, meklējot izdzīvojušos. Washington Post žurnālisti notikuma vietā nebija aculiecinieki neviena ievainotā vai mirušā evakuācijai.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija svētdien paziņoja, ka Krievija bombardē Ukrainu ar pieaugošiem spēkiem, izraisot “plašu postījumu un lielu skaitu civiliedzīvotāju upuru”. Ministrija brīdināja, ka “neizvēlīga pilsētu teritoriju bombardēšana” var turpināties, Krievijai “cenšoties ierobežot savus jau tā nozīmīgos zaudējumus”.
Atsevišķā atjauninājumā ministrija norādīja, ka Krievijas Jūras spēki turpina bloķēt Ukrainas piekrasti un šaut raķetes “uz mērķiem visā Ukrainā”. Lielbritānijas amatpersonas sacīja, ka blokāde, “visticamāk, saasinās humanitāro situāciju Ukrainā, neļaujot svarīgajām piegādēm sasniegt Ukrainas iedzīvotājus”.
Krievijas amatpersonas svētdien paziņoja, ka tā otro reizi palaidusi hiperskaņas raķetes, lai dotu triecienu Ukrainai, šoreiz no gaisa telpas virs Krimas. Šīs raķetes lido ar vairākas reizes lielāku skaņas ātrumu, kas apgrūtina to noslēpšanu vai notriekšanu.
Ostins apsūdzības mazināja, sakot, ka nevar apstiprināt, vai tās ir izmantotas, un pat tad, ja tās tiktu izmantotas, ASV amatpersonas to “neuzskatītu kā spēles mainītāju”.
Turcijā ārlietu ministrs Mevlits Čavuşoğlu sacīja, ka Kijevas un Maskavas sarunās ir panākts zināms progress, abām pusēm tuvojoties vienošanai par pamatjautājumiem.
“Nav viegli panākt vienošanos, kamēr mirst civiliedzīvotāji,” viņš teica runā piekrastes pilsētā Antālijā. “Tomēr impulss ir uzņemts.”
Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana padomnieks Ibrahims Kalins savā paziņojumā sacīja: intervija Al Jazeera Svētdien starp Krieviju un Ukrainu bija “pieaug vienprātība” par dažiem jautājumiem, tostarp par Kijevas piekrišanu “neitralitātei” un nepievienošanās NATO. Taču viņš piebilda, ka abas puses ir tālu viena no otras par Krimas un separātisko Ukrainas Luhanskas un Doņeckas reģionu statusu. Ņemot vērā nepilnības, sacīja Kaļins, nešķiet, ka Putins būtu gatavs tikties ar Zelenski.
“Jo ilgāk tas turpināsies, jo nopietnāks kaitējums Krievijas armijai un arī Krievijas ekonomikai,” norādīja Kaļins. “Tāpēc es domāju, ka tie būs faktori, kas ietekmēs prezidenta Putina domas par to, kad to atcelt.”
NATO dalībvalstij Turcijai ciešo attiecību ar abām valstīm dēļ nācies noiet smalku līniju starp Krieviju un Ukrainu. Tā nosodīja Krievijas iebrukumu, bet nepievienojās saviem sabiedrotajiem sankciju noteikšanā. Lai gan amatpersonas ir uzsvērušas civiliedzīvotāju ciešanas Ukrainā, tās ir mēģinājušas atstāt novārtā savas valsts dalību karā, tostarp nodrošinot Kijevai bruņotus bezpilota lidaparātus.
Nav skaidrs, vai un kā NATO sabiedrotie varētu mēģināt paplašināt savu reakciju uz krīzi. Līderi, tostarp Baidens, līdz šim ir atturējuši savas armijas no Ukrainas, cenšoties izrādīt apņēmību. Daudzi jau vairākkārt brīdinājuši, ka gadījumā, ja Putins paplašinās konfliktu par NATO valsti, tam būs nepieciešama militāra atbilde.
Starp valstīm, kuras visvairāk interesējas par Krievijas ilgtermiņa plāniem, ir Baltijas valstis Igaunija, Latvija un Lietuva. Tāpat kā Ukraina, tās ir bijušās padomju valstis. Taču atšķirībā no Ukrainas viņi NATO pievienojās 2004. gadā. Tas viņiem nodrošina militārās alianses sniegto aizsardzību, kas sola, ka citas dalībvalstis reaģēs, ja notiks uzbrukums kādai NATO dalībvalstij.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs svētdien sacīja, ka “Turcija pieliek reālus pūliņus”, lai veicinātu sarunas starp Ukrainu un Krieviju, taču “ir pāragri spriest, vai šīs vai citas sarunas var novest pie kāda konkrēta iznākuma”.
Stoltenbergs sacīja, ka šīs nedēļas samits sūtīs vēstījumu, ka sabiedrotie ir apņēmušies nepieļaut konflikta pāraugšanu “visā karā starp NATO un Krieviju”.
Televīzijas kanāla NBC raidījumā “Iepazīstieties ar presi” Stoltenbergs uzsvēra, ka NATO “primārā atbildība” ir aizsargāt vienu miljardu cilvēku, kas dzīvo NATO 30 valstīs” — grupu, kurā neietilpst Ukraina.
Taču viņš atzina, ka pēc Krievijas iebrukuma NATO saskaras ar “jaunu drošības realitāti, kurā Krievija atklātāk konkurē ar mūsu drošības pamatvērtībām un ir gatava savu mērķu sasniegšanai izmantot militāru spēku”, kas liek sabiedrotajiem izveidot ilgtermiņa plāns “atiestatīt atturēšanu un aizsardzību”.
Viena no idejām, ko Polija ir izvirzījusi šai pārcelšanai, ir izveidot miera uzturēšanas spēkus Ukrainā. Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis piektdien preses konferencē Varšavā sacīja, ka spēki varētu būt no NATO vai citas organizācijas.
Polijas vēstnieks ASV svētdien precizēja, ka priekšlikums nav paredzēts, lai ietvertu tiešu konfliktu ar Krieviju, un tas ir “saprotami provizoriska koncepcija”. Vēstnieks Mareks Magirovskis runāja par CNN raidījumu “Savienības stāvoklis” un nesniedza grafiku, vai miera uzturētāji tiks izvietoti drīz vai tikai tad, ja karā tiks panākts izlīgums.
“Es domāju, ka mums ir jāizpēta visas iespējas un visi līdzekļi, lai pēc iespējas ātrāk apturētu šo agresiju un šo nepamatoto karu, protams, neiesaistot Krieviju tiešā militārā konfrontācijā, jo tas nav nolūks,” sacīja Magirovskis.
Vēstnieks atzina, ka karadarbības zonā miera uzturētāji var tikt pakļauti uzbrukumiem. “Tomēr tas ir priekšlikums, kas būtu jāapspriež,” viņš teica.
Augstākā Baidena administrācijas amatpersona svētdien noraidīja jebkādu ASV militāro dalību miera uzturēšanas misijā, atsaucoties uz Baidena vairākkārtējo solījumu, ka ASV spēki netiks iesaistīti kaujās Ukrainā.
“Prezidents ir ļoti skaidrs, ka mēs nesūtīsim amerikāņu karaspēku uz zemi Ukrainā,” telekanāla CNN raidījumā “State of the Union” sacīja ASV vēstniece ANO Linda Tomasa Grīnfīlda.
“Mēs nevēlamies to eskalēt par karu ar ASV,” viņa sacīja, piebilstot, ka citas NATO valstis var izlemt to darīt. “Tas būs lēmums, kas viņiem būs jāpieņem.”
ASV amatpersonas svētdien arī izslēdza, ka Baidens šīs nedēļas vizītes laikā Eiropā apmeklēs Ukrainu. Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki Viņš teica Twitter Viņam “nav plānu” to darīt.
Moriss ziņoja no Dņepro, Ukrainas, Lammoth no Vašingtonas, Timsita no Londonas un Fahim no Stambulas. Anastasija Galuška Dņepro; Siobhan O’Grady Kijevā, Ukrainā; Šira Rubina Telavivā. Marie Ilyushina in Riga, Latvia; Brittany Diacon un Hannah Knowles Vašingtonā; un Kim Belwer no Čikāgas piedalījās šajā ziņojumā.
