FILE – Šajā fotoattēlā, kas uzņemts no video un kuru trešdien, 2021. gada 10. novembrī, publiskoja Krievijas Aizsardzības ministrijas preses dienests, pacēlās Krievijas Aviācijas un kosmosa spēku tāldarbības bumbvedējs Tu-22M3, lai patrulētu Baltkrievijas gaisa telpā. no lidlauka Krievijā. Divi Krievijas bumbvedēji ar liela darbības rādiusa kodolspēju sestdien pārlidoja Baltkrieviju, veicot misiju, lai uzsvērtu abu sabiedroto ciešās aizsardzības saites spriedzes apstākļos ar Rietumiem. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka divi Tu-22M3 lidoja četru stundu misijā, lai veiktu “kopīgus uzdevumus ar Baltkrievijas gaisa spēkiem un pretgaisa aizsardzību”. (Krievijas Aizsardzības ministrijas Preses dienests caur AP, fails)
Krievija sestdien nosūtīja divus tāla darbības rādiusa bumbvedējus, kas spēj patrulēt Baltkrievijas debesīs, lai uzsvērtu abu sabiedroto ciešās aizsardzības saites spriedzes apstākļos ar Rietumiem.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka divi stratēģiskie bumbvedēji Tu-22M3 ir apmācīti “veikt kopīgus uzdevumus ar Baltkrievijas gaisa spēkiem un pretgaisa aizsardzību”. Bumbvedējus pavadīja iznīcinātāji Su-30, ko Krievija piegādāja Baltkrievijai.
Sestdienas četru stundu patrulēšana, kas ir trešā šāda veida Krievijas misija Baltkrievijā kopš pagājušā mēneša, notika laikā, kad Rietumi bažījas par Krievijas spēku pastiprināšanu pie Ukrainas robežas.
Maskava noliegusi jebkādus plānus iebrukt Ukrainā un spiedusi ASV pēc drošības garantijām, kas izslēgtu NATO paplašināšanos Ukrainā vai ieroču izvietošanu tur. ASV un to sabiedrotie gandrīz noteikti noraidīs Maskavas prasības.
Dažas Ukrainas amatpersonas paudušas bažas, ka Krievija izmantos Baltkrieviju kā bāzi, lai uzbruktu viņu valstij no ziemeļiem. Paša saspīlējuma apstākļos ar Eiropas Savienību Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pagājušajā mēnesī paziņoja, ka viņa valsts būtu gatava uzņemt Krievijas kodolieročus.
Eiropas Savienība autoritāro Lukašenko apsūdzējusi par migrantu un bēgļu mudināšanu izmantot viņa valsti kā aizmugures vārtus, lai nelegāli iekļūtu kaimiņos esošajās ES dalībvalstīs, piemēram, Polijā, Lietuvā un Latvijā. Eiropas Savienība piemēroja sankcijas Lukašenko valdībai par tās iekšējās nesaskaņas apspiešanu pēc Lukašenko strīdīgās pārvēlēšanas 2020.gadā.
Baltkrievijas līderis neprecizēja, kādus Krievijas ieročus Baltkrievija būtu gatava uzņemt, taču norādīja, ka bijusī padomju valsts rūpīgi saglabāja nepieciešamo militāro infrastruktūru, kas datēta ar Padomju Savienības laikiem.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Lukašenko piedāvājumu raksturoja kā “nopietnu brīdinājumu, kas izriet no neapdomīgas Rietumu politikas”.
Augstākais Baltkrievijas diplomāts Vladimirs Makejs sestdien publicētā intervijā apstiprināja Lukašenko paziņojumu. Viņš sacīja, ka Baltkrievija varētu piekrist uzņemt kodolieročus, reaģējot uz iespējamām NATO aktivitātēm Polijā.
Atsaucoties uz Krievijas bažām par pieaugošajām attiecībām starp Ukrainu un NATO, Makkijs sacīja, ka Rietumu militārā alianse ir Ukrainas “tilta smailē pret Krieviju”.
___
Yuras Karamano piedalījās Kijevā, Ukrainā.
