Lai gan Eiropas Savienībā sievietes ir vidēji labāk izglītotas nekā vīrieši, viņas nopelna vidēji par 14,1% mazāk, turklāt starp nozarēm, vietām un dalībvalstīm ir būtiskas atšķirības, liecina Eiropas darba sargsuns Eiropas Savienības Komisija un Eirofonds.
Lai gan 2010. gadā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība bija 15,8 %, 2019. gadā tā tikai nedaudz samazinājās līdz 14,1 %. Šādā tempā būtu vajadzīgi vairāk nekā 70 gadi, lai izzustu darba samaksas atšķirība starp dzimumiem. Pensiju atšķirība starp sievietēm un vīriešiem ir vēl lielāka – 29,5%.
Šie skaitļi krasi kontrastē ar vidējo izglītības līmeni, kas gandrīz visās ES dalībvalstīs ir augstāks strādājošo sieviešu nekā vīriešu dzimuma darbiniekiem.
Atšķirības starp valstīm, nozarēm un hierarhiju
Eiropas Komisijas un Eurofound publicētajā ziņojumā konstatētas būtiskas atšķirības starp dzimumu algu atšķirībām dalībvalstīs.
Viszemākā darba samaksas atšķirība starp dzimumiem ir Luksemburgā, Rumānijā un Itālijā, joprojām ir mazāka par 5%. Igaunija, Latvija, Austrija un Vācija atrodas spektra otrā galā, un darba samaksas atšķirības starp dzimumiem ir aptuveni 20%.
Starp tautsaimniecības nozarēm finanšu pakalpojumu jomā ir vislielākā darba samaksas atšķirība starp dzimumiem — gandrīz 30 %. Kopumā šī problēma vairāk parādās nozarēs ar augstāku algu nekā zemāku algu nozarēs.
Jo augstāka ir hierarhija, palielinās algu atšķirības starp dzimumiem. Vadības līmenī sievietes pelna aptuveni par 23% mazāk nekā vīrieši, savukārt darbinieces pelna “tikai” par 9% mazāk nekā vīrieši.
Šajos skaitļos vēl nav ņemta vērā pandēmijas ietekme. Pēc skolu slēgšanas vecāki ir uzņēmušies neapmaksātu aprūpi un mājsaimniecības darbus, un sievietes uzņemas vairāk darba nekā vīrieši.
Globāli a Pārsūtīšana Pasaules ekonomikas forums lēš, ka pandēmijas dēļ dzimumu līdztiesību ir iedragājusi vesela paaudze.
Pārredzamība
Lielāka dzimumu līdztiesība darbavietā ir viens no Komisijas priekšsēdētājas Ursulas fon der Leienas izvirzītajiem mērķiem.
Viņa teica, kad viņa teica: “Vienlīdzīgs darbs ir pelnījis vienādu atalgojumu.” Pēda Priekšlikums ES direktīvai, kurai būtu jāuzlabo algu pārredzamība 2021. gada martā.
Ja vadlīnijas tiks pieņemtas, darba devēji būs spiesti publiski ziņot par darba samaksas atšķirībām starp dzimumiem uzņēmumā. Turklāt paziņojumā par vakanci viņiem būs jānorāda informācija par sākuma algas līmeni.
Eiropas Parlaments trešdien (15. decembrī) ar lielu balsu vairākumu pieņēma nelikumdošanas balsu vairākumu Pārsūtīšana Aicina strādāt vairāk šajā jomā. Ziņojumā atzinīgi vērtēti plānotie pārredzamības pasākumi, taču uzsvērts, ka “algu pārredzamība vien nenovērsīs dziļi iesakņojušos dzimumu nevienlīdzību”.
“Lai cīnītos pret nevienlīdzību, mums ir jāpaaugstina algas un jāaizstāv un jānostiprina universāli, augstas kvalitātes sabiedriskie pakalpojumi, piemēram, brīva piekļuve veselības aprūpei un izglītībai, kā arī piekļuve mājoklim un tiesiskumam,” parlamenta ziņojuma autore Sandra Pereira no Kreisās partijas. teikts paziņojumā.
Vairāk sieviešu darbā
Tomēr ir arī dažas iepriecinošas pazīmes.
“Lai gan dzimumu atšķirību novēršana nepārprotami joprojām ir nopietns izaicinājums, ir pozitīvas pazīmes, piemēram, sieviešu nodarbinātības pieaugums nozarēs, kas, visticamāk, turpināsies,” sacīja Stīvens Kvests, Komisijas Kopīgā pētniecības centra ģenerāldirektors un pētījuma līdzautors. Eiropas Darbavietu monitorings. nākotnes izaugsmē.
Saskaņā ar ziņojumu divas trešdaļas no nodarbinātības pieauguma pēdējo divu desmitgažu laikā ir saistītas ar sieviešu ienākšanu darba tirgū.
Tomēr sieviešu nodarbinātības pieaugums ir bijis nesamērīgi augsts zemu atalgotu darbos, tādējādi sievietes tagad ir pārsvarā pārstāvētas minimālās algas darbos.
Kā iespējamus veidus, kā novērst darba samaksas atšķirības starp dzimumiem, European Job Monitor piedāvā politiku, kas ļauj sievietēm iekļūt augsti apmaksātos darbos, piemēram, padarot darba kultūru labāk atalgotās nozarēs ģimenei draudzīgākas vai stimulējot ģimenes. Vienmērīgāk sadalīt neapmaksātā darba slogu, ieviešot paternitātes atvaļinājumu vai mainot nodokļu kodeksu.
[Edited by Zoran Radosavljevic]
