2004. gadā etniskie krievi iebilda pret agrāku latviešu valodas reformu skolās
Krievijas parlamentārieši mudinājuši savu valdību noteikt pret Latviju ekonomiskās sankcijas, jo latviešu valoda būs obligāta visās vidusskolās.
Valodu reforma tiek īstenota pa posmiem; Līdz 2021. gada septembrim visi bērni vecumā no 16 līdz 18 gadiem tiks mācīti tikai latviešu valodā.
Vairāk nekā ceturtā daļa no 2,2 miljoniem Latvijas iedzīvotāju ir etniskie krievi, un lielākā daļa no viņiem mācās krievu valodā. Taču vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda.
Krievija ilgstoši apsūdz Eiropas Savienības dalībvalsti Latviju mazākumtautību tiesību graušanā.
Spriedze pastāv jau gadiem ilgi, daļēji tāpēc, ka Latvija un tās Baltijas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva ir NATO dalībvalstis. Aukstā kara laikā viņi atradās komunistu pakļautībā no Maskavas.
Kampaņa par latviešu valodas vienīgo valodu vidusskolā sāksies nākamgad.
Maziem bērniem, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda, turpināsies mācības divās valodās vai tikai krievu valodā.
Saskaņā ar Latvijas valdības 2016.gada datiem valsts finansētas Latvijā ir 811 skolas, no kurām 94 ir krievu vai bilingvālās mācības.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis sacīja, ka valodas reforma uzlabos vienlīdzīgas iespējas visiem iedzīvotājiem. “Tas padarīs sabiedrību saliedētāku un valsti stiprāku,” viņš teica.
Atbildot uz to, Krievijas Domes (pārstāvju apakšpalātas) rezolūcija to raksturoja kā starptautiski atzītu tiesību pārkāpumu.
Likumdevēji, kuri pārliecinoši atbalsta prezidentu Vladimiru Putinu, norādīja, ka sankcijas pret Latviju varētu ietvert komerciālo un finanšu operāciju ierobežojumus, atsevišķu preču boikotēšanu un pasākumus, kas vērsti pret atsevišķiem Latvijas politiķiem.
Krievija jau ir aizliegusi pārtikas un dzērienu importu no Eiropas Savienības valstīm Rietumu sankciju dēļ, kas izriet no Krievijas iejaukšanās Ukrainā.
Attēla avots, Getty Images
NATO mācības Latvijā 2015. gadā: Krievija tās uzskata par naidīgu darbību
Latvijas valdība norāda, ka etniskās minoritātes pamatskolās joprojām varēs apgūt savu kultūru un mācīties dzimtajā valodā. Krievu minoritāte ir daudz lielāka nekā citas mazākumtautības Latvijā, piemēram, poļi.
Aptuveni 300 000 krievvalodīgo jeb 13% Latvijas iedzīvotāju tiek saukti par “nepilsoņiem”. Brīva latviešu valodas prasme ir viena no Latvijas pilsonības prasībām.
Ukrainā 2014. gadā krievvalodīgo bažas, ka viņu valodu tiesības ir apdraudētas, veicināja etnisko konfliktu, kurā Krievija anektēja Krimu un palīdzēja nemierniekiem Donbasa reģionā.
