Krievijas IT sektors jaunajā gadā riskē zaudēt vairāk darbinieku saistībā ar plānotajiem tiesību aktiem par attālināto darbu, jo varas iestādes mēģina bildināt dažus no desmitiem tūkstošu, kuri ir ceļojuši uz ārzemēm, nemudinot viņus pilnībā pārtraukt attiecības.
Ar salīdzinoši pārnēsājamiem darbiem IT darbinieki bija ievērojamā vietā starp daudziem krieviem, kuri aizbēga pēc tam, kad Maskava 24. februārī nosūtīja savu armiju Ukrainā, un simtiem tūkstošu, kas sekoja, kad septembrī sākās militārā atsaukšana.
Valdība lēš, ka pašlaik Krievijas uzņēmumos ārvalstīs ir nodarbināti 100 000 IT speciālistu.
Tagad nākamā gada sākumā tiek apspriesti tiesību akti, kas dažās profesijās varētu aizliegt tāldarbu.
Vanagu likumdevēji, kuri baidās, ka vairāk Krievijas IT speciālistu nonāks darbā NATO valstīs un netīši dalīsies ar sensitīvu drošības informāciju, ir ierosinājuši liegt dažiem IT speciālistiem atstāt Krieviju.
Taču Digitālā ministrija decembrī paziņoja, ka vispārējs aizliegums varētu padarīt Krievijas IT uzņēmumus mazāk efektīvus un mazāk konkurētspējīgus: “Galu galā uzvarēs tas, kurš spēs piesaistīt talantīgākos darbiniekus, tostarp no ārvalstīm.”
“sarunas ar teroristiem”
Kamēr daudzi neapmierināti krievu jaunieši devās uz tādām valstīm kā Latvija, Gruzija vai Armēnija, kur plaši runā krievu valodā, daudzi veica lielāku lēcienu – uz Argentīnu.
IT speciālists Romāns Tolnovs (36) sacīja, ka nekādā gadījumā neplāno atgriezties Krievijā.
“Es uz kādu laiku gribēju aizbraukt. 24.februārī viss kļuva skaidrs. Sapratu, ka Krievijā vairs nav dzīvības,” viņš sacīja, īpaši runājot par mobilizāciju par iespēju sešas reizes ar viņa aizturēšanu strādāt attālos reģionos. Darbs.
“Pirms mobilizācijas neviens nedomāja dot zaļo gaismu, lai cilvēki varētu pārcelties uz, kas zina, kur.”
Krievijas parlamenta apakšpalātas jeb Valsts domes ietekmīgais spīkers Vjačeslavs Volodins paziņojis, ka vēlas paaugstināt nodokļus strādniekiem, kuri pārcēlušies uz ārzemēm.
Produktu dizainere Jūlija (26) lēsa, ka ceturtā daļa viņas komandas labprātāk pamestu darbu, nevis atgrieztos Krievijā piespiedu kārtā.
“Šāds nealternatīvs variants ir nedaudz līdzīgs sarunām ar teroristiem: “Atgriezieties, pretējā gadījumā mēs padarīsim neiespējamu jums, jūsu uzņēmumam un jūsu darbiniekiem strādāt”,” viņa sacīja.
Daži emigranti krievi var atlikt nodokļu maksāšanu vispār. No rezidentiem darbiniekiem automātiski tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 13 procentu apmērā, bet tie, kas strādā Krievijas uzņēmumos no ārvalstīm, tiek atstāti pašplūsmā.
Profesionāls tiešsaistes pokera spēlētājs Saša (37), kurš arī dzīvo Argentīnā, sacīja, ka tagad ir pārtraucis maksāt Krievijas nodokļus.
“Kad jūs maksājat nodokļus, jūs atbalstāt valsti un tās militāro ekspansiju,” viņš teica. “Es nemaksāju un neplānoju.”
