Kremļa pretbaltiskās shēmas: daudz ilūziju, zināms risks

Krievijas nebeidzamo kampaņu par savu mazāko kaimiņvalstu upurēšanu un izmantošanu varētu izmantot arī, lai izprastu iespējamās ievainojamības Baltijas valstīs.

Nopludinātie Kremļa dokumenti liecina, ka pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Vladimira Putina darbinieki acīmredzot plānoja papildināt Krievijas zūdošo maigo spēku Baltijā.

Nopludināto dokumentu kopsavilkumiPublicēja neatkarīgi žurnālisti Atbilde: Baltija Aprīļa beigas, savā ziņā pārliecinoši. Tie attiecas uz ietekmes shēmām, kuras ir vismaz daļēji neiedomājamas vai maldīgas. Taču tie arī izgaismo Kremļa domāšanu un pieejas un izceļ iespējamās ievainojamības, no kurām Baltijas valstīm ir jāizvairās.

Plānos, kas 2021. gadā tika izstrādāti Krievijas prezidenta administrācijas nodaļā, bija iekļautas ietekmes shēmas īstermiņā (līdz 2022. gada beigām), vidēja termiņa (līdz 2025. gadam) un ilgtermiņa (2030. gadam).

Nevienai no Krievijas ietekmes noteicošajām idejām — politiskajai, militārajai, ekonomiskajai vai humanitārajai — nav daudz ko parādīt īstermiņa panākumu ziņā. Pirmkārt, Igaunijā un Latvijā ir bijis tradicionāls uzsvars uz krievu valodas saglabāšanu, tostarp plāns nepieļaut krievvalodīgo mazākumtautību skolu pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā. Galīgie lēmumi par šo pāreju tika pieņemti, reaģējot uz visaptverošo iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī, kad viss, kas tika uzskatīts par potenciālu Krievijas ietekmei, tika skatīts ar vislielākajām aizdomām.

Tāpat par veiksmīgu nevar nosaukt atbalstu prokrieviskām NVO un krievu kultūras popularizēšanu Igaunijas jauniešu vidū. Joma, kurā Kremļa centieni ir piedzīvojuši iespaidīgu neveiksmi, ir tā vēstures vīzijas popularizēšana un padomju laika relikviju saglabāšana. abi Latvija Un Igaunija Tas 2022. gadā noņēma daudzas publiskās telpas vai pilnībā atbrīvojās no dažām no tām.

Kremļa cerības apturēt NATO reputācijas pieaugumu Baltijas pilsoņu vidū un tās klātbūtni viņu valstīs ir izrādījušās tikpat nereālas. Pēc vērienīgās agresijas NATO Madrides samitā notika A Apņemties palielināt NATO karaspēka klātbūtni Visās trijās Baltijas valstīs pastiprinātas frontālās klātbūtnes ietvaros. Tikmēr alianse kļūst arvien populārāka. Saskaņā ar GLOBSEC norādījumiem atbalsta dalību NATO Tas pieauga visās trīs Baltijas valstīs laikā no 2021. līdz 2022. gadam, visticamāk, kā atbilde uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Tajā pašā laika posmā Baltijā kritās pozitīva attieksme pret Krieviju un tās līderi; Savukārt 2021.gadā Lietuvas iedzīvotāju Putinu vērtēja labvēlīgi 13% iedzīvotāju, kas pēc kopējās iebrukuma nokritās līdz 6%. Latvijā, kurā ir lielāks krievvalodīgo iedzīvotāju skaits, Putina piekrišana pieauga no 31% 2021.gadā līdz 14% un, visticamāk, turpinās kristies.

atsevišķi IzdošanaUn Atbilde: Baltija Viņš sīki izklāstīja Krievijas dezinformācijas programmu, izmantojot vides retoriku, liekot domāt, ka NATO kaitē videi. Viņš norādīja, ka “Baltijas platforma” izveidota, lai stiprinātu sadarbību ar ekspertiem no plašāka Baltijas reģiona, tostarp Baltijas valstīm, kā arī Skandināvijas un Vācijas. Tomēr skaidru pazīmju par to vēl nav.

Ņemot vērā Kremļa nopludinātās stratēģijas neveiksmi gan kultūras, gan militārajā jomā, varētu rasties kārdinājums secināt, ka viss plānu kopums ir izrādījies tikai attaisnojums Kremļa amatpersonām tērēt naudu fantoma maigās varas kampaņai.

Tomēr tas ne vienmēr ir precīzs. Plānos bija nozīmīgi ekonomiski elementi, kas vērsti uz tranzīta piesaisti no Baltijas uz Krievijas ostām, kā arī tika akcentēta sadarbība ar Latvijas tā dēvētajām mērenajām politiskajām partijām. Abi elementi patiesībā var būt cieši saistīti. Latvijā oligarhs Einārs, kura vadītā partija parlamentā pirmo reizi iekļuva 2022.gadā, ir ilggadējs tranzīttirdzniecības ar Krieviju aizstāvis. Līdzīga retorika par ekonomiskajām attiecībām parādās arī no atklātāk prokrieviskās partijas Par stabilitāti, kas arī šobrīd ir pārstāvēta Latvijas Saeimā. Kamēr Lietuvā Kremļa plānotāji uzskatīja, ka sadarbības veidošana ar draudzīgiem politiķiem ir tikai mērķis, Latvijā Kremlis, šķiet, sprieda, ka to var panākt ātri; Tas ir pirms 2025. gada.

Par vēl vienu potenciālu apdraudējumu norāda Krievijas shēma Igaunijas tehnoloģiju un Latvijas nozaru piesaistīšanai Krievijai. Lai gan ES sankcijas, reaģējot uz agresiju Ukrainā, ekonomisko sadarbību lielākoties padara nepraktisku, fakts, ka Kremlī ir šādas ambīcijas, liek domāt, ka Baltijas valstīm būtu jākoncentrējas uz to, lai novērstu to nedraudzīgo austrumu valstu iespējamo tehnoloģiju kontrabandu. kaimiņš.

Sankciju ievērošanas nodrošināšana ir nebeidzama cīņa, un laikā, kad Krievija izmisīgi cenšas militarizēt savu ekonomiku, tai nevar ļaut gūt nekādas uzvaras tehnoloģiskās spiegošanas frontē.

Marija Golubeva ir Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) Demokrātijas noturības programmas izcilā līdzstrādniece. Viņa ir latviešu politiķe, politoloģe un vēsturniece. Viņa ir bijusi Latvijas iekšlietu ministre un Latvijas Saeimas deputāte (2018-2022), kā arī aktīvi darbojusies kā sabiedriskās politikas pētniece un starptautiskā konsultante.

Europe’s Edge ir CEPA tiešsaistes žurnāls, kurā aplūkotas svarīgas ārpolitikas dienaskārtības tēmas visā Eiropā un Ziemeļamerikā. Visi viedokļi ir autora viedokļi un ne vienmēr atspoguļo viņu pārstāvēto institūciju vai Eiropas politikas analīzes centra nostāju vai viedokļus.