Vakar SOFREP ziņoja par Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumu līdz 2023. gadam palielināt savus militāros spēkus līdz 2 miljoniem. Lai gan Krievijas armijā pašlaik ir problēmas ar komplektēšanu, Putins ir optimistisks, ka viņi spēs pārvarēt šo plaisu. Viens no veidiem, kā Kremlis to dara, ir virzīt imigrāciju uz Krieviju.
Intervijas laikā Krievijas valsts televīzijas raidījumā “Kas ir pret?” “Tā dēvētās Okupētās Ukrainas Doņeckas Tautas Republikas” sabiedriskās palātas vadītājas vietniece Anna Ryvjakina pauda, cik pievilcīgi šobrīd ir būt imigrantam Krievijā. Tomēr tā vietā, lai uzsvērtu viņu zaudējumus kara laikā un iespējamo sacelšanos Krievijas vienkāršo iedzīvotāju vidū, Rivjakina sacīja, ka valdībai būtu jācenšas meklēt vairāk veidu, kā piesaistīt Krievijai ārzemniekus.
“Mums visiem, krieviem un mūsu valdībai, ir jārada maksimāla pievilcība citu valstu pilsoņiem ierasties pie mums, palielinot mūsu iedzīvotāju skaitu,” viņa sacīja. Mums ir milzīga teritorija, milzīga valsts, iespējams, nav pilnībā attīstīta, 140 miljoni cilvēku – protams, mums vajag vairāk. Vladimirs Vladimirovičs [Putin] Par šo jautājumu ar dažādām programmām daudzbērnu ģimenēm.”
Viņa arī sacīja, ka Baltijas valstīs dzīvo krievi, kas varētu palielināt plaisu imigrantu skaitā. Tomēr Revjakina sacīja, ka viņiem jābūt “lojāliem, iemīlējušiem Krieviju un jārunā tās valodā”. Gadu gaitā Krievija vienmēr ir izvirzījusi mērķi izglītot Baltijas valstu iedzīvotājus krievu valodas apguvē. Viņiem ir propaganda valsts medijos, rādot izklaides raidījumus krievu valodā, lai mudinātu vietējos runāt un to apgūt.
Tikmēr šī atšķirība nozīmē arī milzīgus darbaspēka zaudējumus gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Kopš kara sākuma līdz ar jauno krievu iesaukšanu ekonomika ir paļāvusies uz cilvēkiem, kuri strādā virsstundas pat brīvdienās, svētku dienās un brīvdienās. It kā ar to būtu par maz, Krievijas veicinātāji mudināja varas iestādes pieņemt darbā ieslodzītos, kas atbilst noteiktai kvalifikācijai.
“Nav nekā labāka kā saņemt gatavu speciālistu, kuram jau ir pieredze izglītībā un darbā,” sacīja Revjakina.
Pērn Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve uzstājās valsts televīzijā “Vakars ar Vladimiru Solovjovu” un apgalvoja, ka saņem daudz jautājumu no bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītājiem, kas meklē Krievijas pilsonību. Tomēr netika saņemts apstiprinājums, vai izmeklēšana patiešām ir izvērtusies par pozitīvu Krievijas imigrāciju.
Šāda veida publiskas sarunas valsts plašsaziņas līdzekļos Krievijā ir izplatītas, jo tās mēģina apšaubīt tās pilsoņu uztveri par karā notiekošo. Lai nomierinātu tos, kuri ir aizvainoti, viņi parasti nodrošina sponsorētu saturu, kas parāda priekšrocības, ko sniedz “uzticība” un lepnums par krieviem.
Viens miljons krievu dodas uz Eiropas Savienību
No otras puses, tā bija minēts Gandrīz miljons krievu ir iekļuvuši Eiropā caur sauszemes robežšķērsošanas punktiem kopš Ukrainas un Krievijas kara sākuma. Turklāt Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) paziņoja, ka jaunākais to skaits ir 998 085 Krievijas pilsoņi, kas legāli ieceļojuši ES. Taču viņi atzīmēja, ka šiem krieviem ir derīgas uzturēšanās atļaujas, vīzas vai dubultpilsonība.
“Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienībā caur sauszemes robežšķērsošanas punktiem iekļuvuši 998 085 Krievijas pilsoņi. Lielākā daļa no viņiem ieradās caur Somiju un Igauniju. Lielākā daļa cilvēku ar ES uzturēšanās atļaujām/vīzām vai dubultpilsoņi, kuri, visticamāk, atradīs alternatīvas ierobežotiem gaisa savienojumiem,Frontex rakstīja savā oficiālajā Twitter kontā.
Šie ceļotāji ieceļoja Lietuvā, Polijā, Latvijā un Igaunijā. Salīdzinot ar šīm valstīm, Norvēģijā reģistrēts vismazākais Krievijas pieteikumu skaits kopš februāra. Tiek ziņots, ka šajā laika posmā Norvēģijā ieceļojuši tikai 8052 Krievijas pilsoņi.
Šie skaitļi kļūst satraucoši citām Eiropas Savienības valstīm, jo arvien vairāk valstu vadītāju ir mudinājuši pilnībā aizliegt Krievijas iedzīvotājiem ceļot uz Eiropas Savienību. Šobrīd Latvija, Lietuva un Polija ir pārtraukušas jaunu tūristu vīzu izsniegšanu krieviem, savukārt Igaunija aizliegusi ieceļot krieviem ar vīzām. No otras puses, Somija joprojām pārbauda ieceļotājus un ir apņēmusies no 1. septembra ierobežot tūristu pieprasījumu apstiprināšanu par 90%.
Runājot par Čehijas valdību, tā ir paziņojusi, ka no nākamās nedēļas uzliks lielākas izmaksas un apstrādes laiku krieviem, kas ieceļo viņu valstī.
Atzīstot ES noklausīšanās bīstamību Eiropas Savienībā un tās ietekmi uz Krievijas ekonomiku, Putins var apturēt Krievijas tiesības ceļot ārpus tās robežām un likt nekavējoties atsaukt tos, kuri jau ir devušies uz ES seifu. – ir mājās.
Tā kā Krievijas iedzīvotāji ir iedzīti stūrī, daudzi domā, vai Putins tiešām var atbalstīt savu dekrētu, palielinot viņu skaitu par miljoniem. Ja jā, vai šie Krievijas PR triki ir efektīvi?
