Klimata rekordi klibo, atstājot Zemi neatzīmētā teritorijā – zinātnieki

Klimata rekordu sērija par temperatūru, okeāna temperatūru un jūras ledu Antarktīdā ir satraukusi dažus zinātniekus, kuri saka, ka tā ātrums un laiks ir bezprecedenta.

Apvienoto Nāciju Organizācija norāda, ka bīstamie karstuma viļņi Eiropā var pārspēt vairāk rekordu.

Ir grūti nekavējoties saistīt šos notikumus ar klimata pārmaiņām, jo ​​laika apstākļi un okeāni ir tik sarežģīti.

Pētījumi tiek veikti, taču zinātnieki jau baidās, ka varētu izvērsties daži sliktākie scenāriji.

“Es neesmu informēts par līdzīgu periodu, kad visas klimata sistēmas daļas atradās neparastā vai rekordlielā reģionā,” saka Tomass Smits, Londonas Ekonomikas skolas vides ģeogrāfs.

Paolo Seppi, Londonas Imperiālās koledžas klimata zinātņu lektors, saka, ka “Zeme atrodas neatklātā teritorijā” tagad fosilā kurināmā sasilšanas dēļ, kā arī siltuma dēļ, ko radījusi pirmā El Niño – dabiskā siltā laika sistēma – kopš 2018. gada.

šeit Četri klimata rekordi Šovasar līdz šim brīdim – karstākā diena reģistrētā, siltākais jūnijs pasaulē, intensīvi jūras karstuma viļņi un rekordzems Antarktikas jūras ledus līmenis – un tas, ko tie mums stāsta.

Jūlijā pasaule piedzīvoja savu visu laiku karstāko dienu, pārspējot 2016. gadā uzstādīto globālo temperatūras rekordu.

Pasaules vidējā temperatūra pirmo reizi pārsniedza 17°C, 6.jūlijā sasniedzot 17,08°C, liecina Eiropas Savienības klimata monitoringa dienesta “Copernicus” dati.

Pastāvīgās emisijas no fosilā kurināmā, piemēram, naftas, ogļu un gāzes, sadedzināšanas ir aiz globālās sasilšanas tendences uz planētas.

Tas ir tieši tas, ko varētu sagaidīt pasaulē, kurā ir vairāk siltumnīcefekta gāzu, saka klimatologs Dr Frederiks Otto no Londonas Imperiālās koledžas.

“Cilvēki par 100% atpaliek no pieaugošās tendences,” viņa saka.

“Ja esmu par kaut ko pārsteigts, tad jūnijā, tātad gada sākumā, tiek pārspēti rekordi. El Niño nav īsti globālas ietekmes līdz piecu vai sešu mēnešu fāzei,” saka Dr.Smits.

El Niño ir visspēcīgākais dabiski sastopamais klimata mainīgums pasaulē. Tas iznes siltāku ūdeni uz virsmas tropiskajā Klusajā okeānā un nospiež atmosfērā siltāku gaisu. Tas parasti paaugstina globālo gaisa temperatūru.

Globālā vidējā temperatūra šā gada jūnijā bija par 1,47°C augstāka nekā tipiskā jūnijā pirmsindustriālā periodā. Cilvēki sāka sūknēt siltumnīcefekta gāzes atmosfērā, kad ap 1800. gadu sākās rūpnieciskā revolūcija.

Uz jautājumu, vai 2023. gada vasara bija tāda, kādu viņš prognozēja pirms desmit gadiem, Dr. Smits sacīja, ka klimata modeļi labi prognozē ilgtermiņa tendences, bet mazāk labi prognozē nākamos 10 gadus.

“90. gadu modeļi mūs nostāda tur, kur mēs esam šodien. Taču iegūt priekšstatu par to, kā izskatīsies nākamie 10 gadi, būs ļoti grūti,” viņš saka.

“Lietas nerimsies,” viņš piebilst.

Vidējā globālā okeāna temperatūra pārspēja maija, jūnija un jūlija rekordus. Tā tuvojas augstākajai jebkad reģistrētajai jūras virsmas temperatūrai, kas bija 2016. gadā.

Taču zinātniekus īpaši satrauc ārkārtējais karstums Atlantijas okeāna ziemeļdaļā.

“Mēs nekad neesam redzējuši jūras karstuma vilni šajā Atlantijas okeāna daļā. Es to nebiju gaidījusi,” saka Daniela Šmita, Bristoles universitātes zemes zinātņu profesore.

Profesors Šmits saka, ka šī karstuma viļņa tieši attiecināšana uz klimata pārmaiņām ir sarežģīta, taču šis darbs turpinās.

Viņa saka, ka ir skaidrs, ka pasaule ir sasilusi un okeāni ir absorbējuši lielāko daļu šī siltuma no atmosfēras.

Un viņa piebilst: “Mūsu paradigmas izceļas ar savu dabisko daudzveidību, un joprojām ir lietas, kuras mēs neesam iedomājušies vai vismaz mēs vēl neesam iztēlojušies.”

Viņa uzsvēra šī siltuma ietekmi uz jūras ekosistēmām, kas ražo 50% no pasaules skābekļa.

“Kad mēs runājam par karstuma viļņiem, cilvēki mēdz domāt par koku un zāles bojāeju. Atlantijas okeāns ir par aptuveni 5°C siltāks, nekā tam vajadzētu būt – tas nozīmē, ka organismiem ir nepieciešams par 50% vairāk pārtikas, lai tikai normāli funkcionētu,” viņa saka.

Trauksmes zvani skan zinātniekiem, cenšoties atšifrēt precīzu saikni ar klimata pārmaiņām.

Pasaules sasilšana varētu samazināt Antarktikas jūras ledus līmeni, taču pašreizējo ievērojamo kritumu varētu izraisīt arī vietējie laika apstākļi vai okeāna straumes, skaidro daktere Karolīna Holmsa no Lielbritānijas Antarktikas pētījuma.

Un viņa uzsvēra, ka tas nav tikai rekords, kas tiek pārspēts – tas tiek pārspēts dramatiski.

“Tas atšķiras no jebko, ko esam redzējuši iepriekš jūlijā. Tas ir par 10% zemāks nekā iepriekšējais kritums, kas ir milzīgs līmenis.”

Viņa to sauc par “vēl vienu zīmi, ka mēs īsti nesaprotam pārmaiņu tempu”.

Zinātnieki domā, ka globālā sasilšana kādā brīdī ietekmēs Antarktikas jūras ledu, taču līdz 2015. gadam tā mainīja globālās tendences attiecībā uz citiem okeāniem, saka Dr Holms.

“Varētu teikt, ka mēs nokritām no klints, bet mēs nezinām, kas šeit atrodas klints apakšā,” viņa saka.

“Es domāju, ka tas mūs ir pārsteidzis attiecībā uz to, cik ātri tas notika. Tas noteikti nav labākais scenārijs, ko mēs izskatījām — tas ir tuvāk sliktākajam gadījumam,” viņa saka.

Zinātnieki saka, ka mēs noteikti varam sagaidīt, ka gadu gaitā un 2024. gadā tiks pārspēts arvien vairāk šo rekordu.

Taču būtu nepareizi saukt notiekošo par “klimata sabrukumu” vai “bēgušu sasilšanu”, brīdina doktors Otto.

Mēs atrodamies jaunā ērā, taču “mums vēl ir laiks, lai daudziem nodrošinātu dzīvošanai piemērotu nākotni,” viņa skaidro.

Marka Pointinga un Bekija Deila papildu ziņojumi