Latvijas Saima ceturtdien, 22.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, lai saglabātu lopkopību, ja galvenais mērķis ir to kažokādu savākšana. Plānots, ka šis aizliegums stāsies spēkā 2028. gada 1. janvārī.
Šo modifikāciju mērķis ir pilnībā aizliegt kažokādu audzēšanu Latvijā. Izmaiņas neattiecas uz kažokādu iegūšanu medību laikā vai kažokādu tirdzniecību.
Sākumā aizliegumu bija plānots noteikt no 2026.gada, bet pēc tam nolemts to atlikt līdz 2028.gadam.
Pārtikas un veterinārais dienests ziņo, ka Latvijā ir četras kažokzvēru audzētavas, kas audzē dzīvniekus speciāli to kažokādu dēļ. Visas trīs kažokzvēru audzētavas specializējas ūdeļu kažokādu ražošanā.
Likuma anotācijā teikts, ka dzīvnieku audzēšana un nonāvēšana kažokādu iegūšanai ir neētiska, nežēlīga un sena uzņēmējdarbības forma, kuras pastāvēšanai mūsdienās nav nekāda attaisnojuma. Pēc grozījumu autoru domām, šie darbi piesārņo vidi un nedod ieguldījumu valsts ekonomikā.
Grozījumi jāveic, lai novērstu šo dzīvnieku nāvi un ciešanas, norāda likumprojekta autori. Dzīvnieku aizsardzības likuma preambulā teikts, ka
“Bez dokumentēta iemesla neviens nedrīkst nogalināt dzīvnieku, radīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi tam nodarīt kaitējumu”, ko pārkāpj lapsu, ūdeļu un šinšillu audzēšanas un nogalināšanas prakse kažokādu iegūšanai.
Grozījumu autori stāsta, ka sociālo aptauju rezultāti liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir pret dzīvnieku audzēšanu un nonāvēšanu bez attaisnojuma. Daudzas valstis savās cienījamās zemēs jau ir aizliegušas kažokādu audzēšanu.
Kā liecina SKDS 2021.gadā veiktā aptauja, 63% dalībnieku Latvijā neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un turēšanu kažoku dēļ. Vairāk nekā 40 000 cilvēku tiešsaistē parakstījuši petīciju Saeimai, cerot aizliegt kažokzvēru audzēšanu. Politiķi saka, ka vairāk nekā 50 NVO ir arī vairākkārt pieprasījušas šīs nozares aizliegšanu valstī.
Vienlaikus grozījumu autori uzsver, ka Latvijā valdošais viedoklis atspoguļo tendenci Eiropā, kur daudzās valstīs ir dažādi ierobežojumi.
Saeimas deputāti uzsvēra, ka ir pamats uzskatīt, ka dzīvnieku ciešanas ir neizbēgama kažokzvēru audzēšanas sastāvdaļa. Bez tā šis bizness nebūtu ienesīgs. Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka dzīvnieku īpašniekiem ir pienākums nodrošināt dzīvnieku turēšanas apstākļu, aprīkojuma, barības un ūdens atbilstību viņu fizioloģiskajām un morālajām vajadzībām, ņemot vērā attiecīgo dzīvnieku sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi.
Taču būrīši, piemēram, neļauj ūdelēm peldēt, lapsām rakt un socializēties, bet šinšillām – draiskoties un lēkāt, apliecina Saimas deputāti.
Būros turētie dzīvnieki tiek pakļauti pastāvīgām ciešanām arī tad, ja kažokzvēru audzēšana tiek veikta atbilstoši Ministru kabineta prasībām kažokzvēru kopšanai, norāda modifikāciju autori.
Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra informāciju 2020. gada 1. jūlijā Latvijā kažokzvēru fermās bija 579 945 dzīvnieki. To skaitā ir 579 320 ūdeles, 443 lapsas un 182 šinšillas. Tas nozīmē, ka ūdeles veido 99% no kažokzvēru fermās turētajiem dzīvniekiem. Savvaļā ūdeles aptver 1-3 m2 attālumu.Tie ir vientuļi, teritoriāli dzīvnieki, kas daļēji dzīvo ūdenī.
Taču Ministru kabineta prasības par dzīvnieku labturību nosaka, ka ūdeles atļauts turēt lielos būros, kuru izmēri ir 30 x 70 x 45 cm, citu ūdeļu tuvumā. Lieki piebilst, ka tajos būros viņiem nav iespējas izklaidēties, peldēties vai makšķerēt.
Saskaņā ar Nawab Sa’ima sniegto informāciju, zinātniskie pētījumi liecina, ka peldēšanās trūkums ūdelēm izraisa augstu stresa līmeni un barības trūkumu.
Apstākļi, kādos šie dzīvnieki tiek turēti tālu no dabiskās dzīvesvietas, kas rada psiholoģisku stresu un kažokzvēru fermās turētām ūdelēm raksturīgu uzvedību – bezjēdzīga vienu un to pašu darbību atkārtošana.
Kažokādu fermas darbinieki nogalina ūdeles, ievietojot tās gāzes kamerās un appludinot ar oglekļa monoksīdu vai oglekļa dioksīdu. Jau gadiem ilgi ir zināms, ka šī metode ir lēna un sāpīga, ūdeles var aizturēt elpu ilgu laiku, un ir zināms, ka tās dzīvo pat pēc 10-20 minūšu gāzes, kā norādīts apstiprināto modifikāciju anotācijā. .
2021.gada jūnijā Latvijā bija astoņas reģistrētas kažokzvēru audzētavas. Nodokļu ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa 2019. un 2020. gadā bija negatīvi. Politiķi norāda, ka PVN ieņēmumi ir apsteiguši ieņēmumus no citiem nodokļiem.
