Latvijas ģenerāltirgotājs a/s Latvijas gāze nav izpildījis Enerģētikas kodeksā noteiktās prasības attiecībā uz dabasgāzes avārijas rezervēm, kurām līdz augusta beigām bija jāsasniedz 1,15 TWh. Pēc uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša teiktā, pazemes gāzes krātuvē Inčukalnā LG piederošais gāzes apjoms ir tikai 0,3 TWh, kas liecina, ka mājsaimniecību apgādei nepietiek.
Latvijas premjerministrs Krišāns Kariče nomierināja iedzīvotājus, pārliecinot, ka valstij ir pietiekami daudz gāzes.
Komentējot LG apgalvojumus, ka gāzes varētu nepietikt ziemai, premjers uzsvēra, ka šī uzņēmuma nosaukums ir maldinošs, tā vietā nosaucot to par Krievijas gāzi.
Tikmēr ES dalībvalstu ārlietu ministriem neizdevās panākt vienošanos par vispārēju aizliegumu izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem. Iemesls ir tas, ka dalībvalstu viedokļi šajā jautājumā atšķiras. Tomēr tika nolemts atcelt ātro vīzu izsniegšanas praksi Krievijas pilsoņiem. Faktiski tas viss nozīmē, ka vīzu pieteikumu izskatīšana prasīs ilgāku laiku un cena būs augstāka.
Septembris atnesa ne tikai jauna mācību gada sākumu, bet arī pārmaiņas Latvijas valsts pārvaldē. No 1. septembra Ekonomikas ministrija un visi tās meitasuzņēmumi ar klientiem un medijiem sazināsies tikai latviešu valodā.
BNN sniedz jums pagājušās nedēļas aktuālāko notikumu apkopojumu par šādām tēmām: Viedoklis; Vīzas krieviem tikai latviešu valodā; dabas interešu objekts; palīdzība Ukrainai; Cenas ir augstas. Ievadiet.
viedokļi
Pats: Latvijas gāzei neinteresē latviešu miers un sirdsmiers cilvēku galvās
Latvijas premjerministrs Krišāns Karičs intervijā LTV Rīta panorāmai sacīja, ka AS “Latvijas gāze” (LG) vadību un īpašniekus neinteresē miers Latvijā un sirdsmiers cilvēku galvās.
Komentējot LG nesen izskanējušo paziņojumu, ka Latvijā varētu nepietikt gāzes, lai uzturētu gaidāmo apkures sezonu, politiķis sacīja, ka nosaukums Latvijas gāze ir maldinošs – ja to pareizi nosauks, pēc īpašnieku struktūras, tā sauksies krieviski. gāze.
“Uzņēmuma vadībai un īpašniekiem neinteresē miers Latvijā un sirdsmiers cilvēku galvās.”
Vairāk šeit
Krievijas vīzas
ES ministri vienojas izbeigt procedūras ātro vīzu izsniegšanai Krievijas pilsoņiem
Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri vienojušies ātri izbeigt vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem. Tā bija atbilde uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, par ko paziņoja Eiropas Savienības ārlietu dienesta vadītājs Hoseps Borels.
Pēc Borela teiktā, ministri vienojušies, ka attiecības ar Maskavu nevar atgriezties iepriekšējās, piebilstot, ka līgums tiks pilnībā lauzts.
ES dienesta priekšnieks piebilda, ka šī līguma pārtraukšana nozīmē, ka Krievijas pilsoņu vīzu pieteikumu izskatīšana prasīs ilgāku laiku un maksās vairāk.
Vairāk šeit
Tikai latviešu valodā
Latvijas Ekonomikas ministrija Sazināties ar klientiem tikai latviešu valodā
No 1. septembra Latvijas Ekonomikas ministrija un tās pakļautās institūcijas sāks sniegt informāciju un komunikāciju ar klientiem tikai latviešu valodā.
Ministres Ilzes Indriksones rīkojums, pamatojoties uz Valsts valodas likuma 10.pantu, paredz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Latvijas Nacionālajai akreditācijas birojam, Būvniecības valsts kontroles birojam un Latvijas Centrālajai iestādei. Statistikas pārvalde. Latvija ar 2022.gada 1.septembri sāks sniegt informāciju un saziņu ar klientiem tikai Latvijas valsts valodā – latviešu.
Taču ne ministrija, ne kāda no tās iestādēm darba piedāvājumos neprasīs krievu valodas zināšanas un neļaus darbiniekiem ikdienas darbā lietot krievu valodu.
Vairāk šeit
Valsts interešu mērķis
Latvijas valdība piekrīt nodrošināt Skultes LNGمحطة nacionālo interešu subjektu
Latvijas valdība otrdien, 30.augustā, vienojās Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) rūpnīcā virzīt nacionāli interesējošo tēmu, pēc sēdes pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Jūnija sākumā valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai veikt SDG termināļa projektu padziļinātu izvērtēšanu: AS Skultes LNG Terminal Saulkrastos un SIA Kundziņsalas dienvidu projekts Rīgā. Ministrijai līdz 31.augustam bija jāiesniedz Ministru padomei ziņojumi, kas satur neatkarīgu konsultantu secinājumus par abu projektu atbilstību Latvijas nacionālajām un ekonomiskajām interesēm.
Vairāk šeit
Palīdzība Ukrainai
Latvija sniedz Ukrainai militāro palīdzību gandrīz 300 miljonu eiro apmērā
Kopš 24.februāra kopējais Latvijas valdības sniegtais militārais atbalsts Ukrainai tās karā pret Krieviju sasniedzis gandrīz 300 miljonus eiro. Latvijas iedzīvotāji, uzņēmumi un NVO ziedojumos savākuši vairāk nekā 15,7 miljonus eiro, liecina Aizsardzības ministrijas ziņojums.
“Šis karš būs garš. Palīdzība, ko sniedzam mums un citām valstīm, ir viens no Ukrainas izdzīvošanas un neatkarības nosacījumiem. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzsvēra, ka Latvija ir līderis atbalsta sniegšanā un ir piemērs citām valstīm Eiropā un pārējā pasaulē.
Latvijas sniegtā militārā palīdzība Ukrainai ietver ieročus, individuālo aprīkojumu, mīnu briesmas, munīciju, prettanku ieročus, zenītraķetes Stinger, dronus, haubices, helikopterus, degvielu un citas preces.
Vairāk šeit
Cenas aug
Latvija paaugstina tarifus saražotajai siltumenerģijai; Cenas Rīgā ir stipri ietekmētas
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas tarifus AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2. Tarifi būs daudz augstāki par pašreizējiem tarifiem un ietekmēs AS Rīgas siltums izmantotos tarifus.
Kā ziņo SPRK, 88% no siltumenerģijas tarifa izmaksām veido dabasgāze un, tā kā dabasgāzes izmaksas ir mainīgas, Latvenergo tika lūgts noteikt TEC-1 un TEC-2 tarifu lietošanas kārtību, saskaņā ar kuru tarifi tiek noteikti atbilstoši atšķirīgai dabasgāzei. cenas.
SPRK apstiprinātajā lēmumā dabasgāzes tarifi noteikti ar intervālu no 10 līdz 225 EUR/MWh bez PVN.
Vairāk šeit
Ieņēmumi
Vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas Latvijā – 997 eiro
2022.gada otrajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu valstī bija 1362 eiro.
Salīdzinot ar 2021.gada otro ceturksni, vidējie mēneša ienākumi pieauga par 105 eiro jeb 8,3%. Stundas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 9,20 eiro jeb 5,6%.
2022.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 5,0%, bet stundas izpeļņa – par 5,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vidējā neto darba samaksa, kas aprēķināta, pamatojoties uz piemērojamajiem darbaspēka nodokļiem darba vietā, bija 997 eiro jeb 73,2% no bruto ienākumiem.
Vairāk šeit
