CNN
—
Kopš Hamas uzbrukuma Izraēlai 7.oktobrī, Persijas līča valsti Kataru Izraēlas amatpersonas, amerikāņu politiķi un mediji kritizē par simtiem miljonu dolāru palīdzības nosūtīšanu Gazai, kuru pārvalda palestīniešu kaujinieku grupējums.
Bet tas viss notika ar Izraēla svētību.
Interviju sērijā Ar galvenajiem Izraēlas spēlētājiem Notika sadarbībā ar Izraēlas pētnieciskās žurnālistikas organizāciju ŠomimsPremjerministrs Benjamins Netanjahu turpinājis naudas plūsmu uz Hamas, neskatoties uz viņa paša valdības paustajām bažām, CNN uzzināja.
Katara apņēmās nepārtraukt šos maksājumus. Kataras ārlietu valsts ministrs Mohameds bin Abdulazizs al Hulaifi pirmdien telekanāla CNN raidījumam Bekijai Andersonei sacīja, ka viņa valdība turpinās maksāt naudu Gazai, lai atbalstītu joslu, kā jau gadiem ilgi.
“Mēs nemainīsim savas pilnvaras. Mūsu misija ir mūsu pastāvīgā palīdzība un atbalsts mūsu brāļiem un māsām Palestīnā. Mēs turpināsim to darīt sistemātiski, kā to darījām iepriekš,” sacīja Al Hulaifi.
Izraēlas avoti atbildēja, norādot, ka vairākas valdības ir veicinājušas līdzekļu pārsūtīšanu uz Gazu humānu apsvērumu dēļ un Netanjahu pēc 7.oktobra uzbrukumiem rīkojās izlēmīgi pret Hamas.
Lūk, ko mēs zinām par šiem maksājumiem un Izraēlas lomu to veicināšanā.
2018. gadā Katara sāka veikt ikmēneša maksājumus Gazas joslai. Aptuveni 15 miljoni dolāru tika nosūtīti uz Gazu maisos, kas bija pilni ar skaidru naudu, ko katarieši piegādāja caur Izraēlas teritoriju pēc mēnešiem ilgām sarunām ar Izraēlu.
Maksājumi sākās pēc tam, kad palestīniešu valdība, palestīniešu valdība okupētajā Rietumkrastā un Hamas sāncense, nolēma 2017.gadā samazināt valdības darbinieku algas Gazā, CNN pastāstīja avots Izraēlas valdībā, kas ir informēts par šo lietu. laikā.
Palestīniešu pašpārvalde toreiz iebilda pret Kataras finansējumu, kas bija paredzēts, lai izmaksātu valsts algas, kā arī medicīniskiem nolūkiem.
Izraēla vienošanos apstiprināja drošības kabineta sēdē 2018. gada augustā, kad Netanjahu pildīja savu iepriekšējo premjerministra termiņu.
Pat tad Netanjahu koalīcijas partneri kritizēja par vienošanos un pārāk pielaidību pret Hamas.
Premjerministrs toreiz aizstāvēja iniciatīvu, sakot, ka vienošanās noslēgta “saskaņojot ar drošības ekspertiem, lai atjaunotu mieru (Izraēlas) ciemos dienvidos, kā arī lai novērstu humāno katastrofu (Gazā).
Ahmeds Majdalani, Palestīnas atbrīvošanas organizācijas izpildkomitejas loceklis Rietumkrastā, apsūdzēja ASV maksājuma organizēšanā.
Izraēlas un starptautiskie mediji ziņoja, ka Netanjahu plāns turpināt ļaut palīdzībai caur Kataru sasniegt Gazu bija cerība, ka tas padarīs Hamas par efektīvu pretsvaru palestīniešu pašpārvaldei. Novērst radīšanu Palestīnas valstij.
Palestīniešu pašpārvaldes amatpersonas toreiz sacīja, ka skaidras naudas pārvedumi veicināja šķelšanos starp palestīniešu grupējumiem.
Ģenerālmajors Amoss Gilads, bijušais augsta ranga Izraēlas Aizsardzības ministrijas ierēdnis, CNN sacīja, ka plānu atbalstījis premjerministrs, bet ne Izraēlas izlūkdienestu kopiena. Viņš sacīja, ka pastāv arī pārliecība, ka tas “vājinās Palestīnas suverenitāti”. Viņš piebilda, ka pastāv arī ilūzija, ka “ja jūs viņus (Hamas) pabarosit ar naudu, viņi tiks pieradināti.”
Alekss Plats/CNN
Ģenerālmajors Amoss Gilads, bijušais augsta ranga Izraēlas Aizsardzības ministrijas ierēdnis, 5. decembrī Telavivā runā ar CNN.
Shlomo Brom, bijušais Izraēlas nacionālās drošības padomnieka vietnieks Viņš pastāstīja New York Times Viņš sacīja, ka spēcīgais Hamas palīdzēja Netanjahu izvairīties no sarunām par Palestīnas valsti, sakot, ka palestīniešu šķelšanās palīdzēja viņam pierādīt, ka viņam nav partnera miera nodrošināšanai palestīniešu vidū, tādējādi izvairoties no spiediena uz miera sarunām, kas varētu novest pie neatkarīgas valsts izveides. Palestīnas valsts.
Bijušais Izraēlas premjerministrs Naftali Benets svētdien sacīja CNN, ka pēc tam, kad gadiem ilgi bija ziņojis par savām bažām Netanjahu valdībai, kad viņš bija izglītības ministrs, viņš apturēja skaidras naudas pārvedumus, kad 2021.gadā kļuva par premjerministru.
“Es apturēju naudas maisus, jo uzskatu, ka būtu milzīga kļūda ļaut Hamas turēt visus šos maisus ar skaidru naudu, kas tieši novestu pie tā, ka tā nostājas pret izraēliešiem. Kāpēc mēs barojam viņiem naudu, lai viņi mūs nogalinātu? Benets jautāja.
Skaidras naudas maksājumi tika pārtraukti, bet naudas pārskaitījumi uz Gazu turpinājās Beneta vadībā, ziņo New York Times.
Kāda Izraēlas amatpersona telekanālam CNN sacīja, ka jebkurš apgalvojums, ka Netanjahu vēlas saglabāt “nedaudz novājinātu” Hamas, ir “pilnīgi nepatiess” un ka viņš ir rīkojies, lai “būtiski vājinātu” Hamas.
“Viņš vadīja trīs spēcīgas militāras operācijas pret Hamas, kuru rezultātā gāja bojā tūkstošiem teroristu un augstāko Hamas līderu,” sacīja amatpersona. “Secīgas Izraēlas valdības pirms Netanjahu valdībām, tās laikā un pēc tās ir ļāvušas līdzekļus novirzīt uz Gazu. Nevis lai stiprinātu Hamas, bet gan lai novērstu humāno krīzi, atbalstot kritisko infrastruktūru, tostarp ūdens un kanalizācijas sistēmas, lai novērstu slimību izplatīšanos un nodrošinātu ikdienas dzīvi. ”.
Netanjahu tiek kritizēts, jo atkal atklājās viņa valdības līdzdalības dziļums šajā solī, kā arī tās motīvi.
Finansēšanas darījums ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi izraēlieši šodien daļēji vaino Hamas 7. oktobrī notikušo teroraktu personīgi Netanjahu. Vairāki cilvēki CNN sacīja, ka, viņuprāt, maksājumu atļaušana padarīja Hamas spēcīgāku un galu galā padarīja nežēlīgos uzbrukumus vēl sliktākus.
“Premjerministra politika, izturoties pret teroristu kustību kā partneri, uz (Palestīnas pašpārvaldes prezidenta Mahmuda) Abasa un Palestīnas valsts rēķina, ir novedusi pie brūcēm, kuru dziedināšana Izraēlai prasīs vairākus gadus,” savā atzinumā raksta Tals Šneiders. raksts laikrakstā. The Times of Israel 8. oktobrī, dienu pēc postošā Hamas uzbrukuma.
Alekss Plats/CNN
Bijušais Izraēlas premjerministrs Naftali Benets pozē fotogrāfijai intervijas laikā telekanālam CNN Telavivā 10.novembrī.
Bijušais Izraēlas aizsardzības ierēdnis Gilads sacīja, ka ir viens no tiem, kas iebilst pret naudas atļaušanu sasniegt Hamas, sakot, ka gadu gaitā atļautā naudas plūsma ir “dramatiska un traģiska kļūda”.
Ar šo naudu “viņi varēja parūpēties par iedzīvotājiem”. “Viņi var pievērst uzmanību militārajam pastiprinājumam un savu spēju veidošanai,” pagājušajā nedēļā sacīja Gilads.
Netanjahu kritika izraēliešu vidū saasinājās pēc uzbrukuma, un daudzi vainoja premjerministru nespējā to novērst.
Katara uztur ciešas attiecības gan ar Hamas, gan rietumvalstīm, tostarp ASV. Tas ir smagi kritizēts par to, ka ļāva Irānas atbalstītajai grupai izveidot politisko biroju Dohā, kas darbojas kopš 2012. gada.
Bet tas izrādījās noderīgi arī Izraēlai, spēlējot Līdera loma Hamas 7. oktobrī Gazā nolaupīto ķīlnieku atbrīvošanā.
Taču dažas Izraēlas amatpersonas ir norādījušas uz Kataru kā vienu no uzbrukumā atbildīgajām personām, sakot, ka Persijas līča arābu valsts atbalsta Hamas.
Izraēlas ārlietu ministrs Eli Koens oktobrī apsūdzēja Kataru Hamas finansēšanā un tās līderu patvērumā.
“Katara, kas finansē un uztur Hamas līderus, var ietekmēt un nodrošināt tūlītēju un beznosacījumu visu teroristu ķīlnieku atbrīvošanu. Jums, starptautiskās sabiedrības locekļiem, ir jāpieprasa, lai Katara to dara,” augsta līmeņa ANO sanāksmē sacīja Koens.
Katara atteicās Apsūdzības izvirzīja Izraēlas amatpersonas, brīdinot, ka “šie provokatīvie paziņojumi” var apdraudēt starpniecības centienus un pat “apdraudēt dzīvības”.
Gilads arī vainoja Kataru, sakot, ka Persijas līča valsts “piedeva Hamas miljardu šekeļu gadā (30 miljonus dolāru mēnesī)… un viņi to izmantoja, lai stiprinātu savu satvērienu pār Gazu.” Viņiem (Hamas) tas bija atvieglojums. “Tas bija kā skābeklis,” viņš sacīja CNN.
Katara noliedz, ka šie līdzekļi tiktu piešķirti kustībai Hamas, sakot, ka tie paredzēti kā palīdzība, lai izmaksātu algas strādniekiem aplenktajā Gazas joslā.
Persijas līča valsts, kurā atrodas liela ASV gaisa bāze, arī ir pakļauta Kongresa spiedienam. Divu partiju grupa 113 ASV likumdevēju sastāvā 16.oktobrī nosūtīja vēstuli prezidentam Džo Baidenam, lūdzot izdarīt spiedienu uz valstīm, kas atbalsta Hamas, tostarp Kataru.
Al Hulaifi, Kataras ministrs, kurš vada savas valsts starpniecību karā starp Izraēlu un Hamas, sacīja, ka viņa valsts “turpinās strādāt ar reģionālajiem un starptautiskajiem partneriem, lai nodrošinātu, ka šie līdzekļi var sasniegt visneaizsargātākās grupas un svarīgākos cilvēkus”. un kritiskā infrastruktūra.
