Kārtējā neīstā rītausma tēraudrūpnīcām Liepājā / Raksts

Uzņēmums sacīja, ka nespēj vienoties ar Liepājas domi un Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi par rūpnieciskās darbības sākšanu.

Tikmēr Liepājas pašvaldības iestādes pieturēsies pie ieceres izveidot eko-industriālo parku bijušās Liepājas metalurģijas rūpnīcas teritorijā, kas savulaik bija pilsētas galvenais darba devējs, bet tika slēgta pēc bankrota pieteikšanas 2013.gadā.

SIA “Liepāja Steel” juristi šobrīd gatavo nepieciešamo dokumentāciju tērauda kausēšanas krāsns demontāžai un nosūtīšanai. Uzņēmuma valde vēl nav noteikusi Liepājas aiziešanas datumu, taču norādīja, ka vēlas samazināt darbības izmaksas, to darot pēc iespējas ātrāk.

“Zaudējumi ir lieli, jā. Zaudējumi būs lielāki. Mēs tagad maksāsim par demontāžas izmaksām. Liepājā demontēsim rūpnīcu, vedīsim uz Turciju. Apmaksāsim transportēšanas izmaksas, plus jaunai rūpnīcai jābūvē.” “Tas tika uzcelts tur,” sacīja uzņēmuma direktors Mohameds Gharibs.

2021. gada pavasarī Latvijā bāzētā Turcijas firmas Aslanji Metalurji radītais Liepājas tērauds piedalījies tērauda rūpnīcas vērtīgākā īpašuma – milzu krāsns – izsolē. Pirkuma summa tobrīd netika atklāta.

“Mēs uzvarējām konkursā par aptuveni 10 miljoniem eiro. Apmēram. Mēs to visu tagad maksājam. Nekur mums nav teikts, ka Liepājā nevar atvērt šo ražotni. Es nevaru saprast, kāpēc Liepāja to negrib, mēs var,” sacīja valdes priekšsēdētājs Garibs. “Es to nesaprotu”.

Visa tērauda rūpnīcas teritorija aptuveni 120 hektāru platībā pieder Liepājas speciālajai ekonomiskajai zonai un pašvaldībai, kas pirms pieciem gadiem parakstīja Nodomu protokolu ar Ekonomikas ministriju (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) par attīstību. . No modernas industriālās zonas.

Ar Liepāja Steel tika noslēgts īstermiņa nomas līgums, kas beidzās šā gada aprīlī. Uzņēmums uzstāj, ka vēlas ilgtermiņa nomu, taču Liepājas speciālā ekonomiskā zona pieprasījusi detalizētu biznesa un investīciju plānu, kā arī garantijas, ka ieguve negatīvi neietekmēs apkārtējo vidi. Uzņēmums nekādu plānu nesniedza.

READ  Ir parakstīts jauns ilgtermiņa līgums ar Color Line – Eiropas spēļu industrijas ziņas

“Ēka pieder Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei. Šobrīd ēkā atrodas tērauda kausēšanas krāsns un citas iekārtas. Vispirms tā ir jāevakuē, un tad skatīsimies, ko ar šo ēku darīt. Jebkurā gadījumā, sacīja Speciālās ekonomiskās zonas direktors un Liepājas domes deputāts Uldis Himeļefskis (Liepājas partija), uzņēmējus interesē reģions kā tāds.

Kā ziņots iepriekš, Liepāja Steel jau iepriekš ir paudusi gatavību ieguldīt 200 miljonus eiro un piecu gadu laikā radīt vismaz 450 darbavietas, lai gan atkal biznesa plāna trūkums padara šādas prognozes mazāk ticamas.

“Investors nav sācis savu darbību, un līdz ar to ietekme uz tautsaimniecību var būt tikai potenciāla, konkrēti uz Liepāju,” teikts Ekonomikas ministrijas pārstāvju rakstiskā paziņojumā Kurzemes TV.

Šī nav pirmā reize, kad investoru ienākšana un sākotnējās lielās cerības par atgriešanos pie tērauda ražošanas un simtiem darbavietu radīšanas ir izgāzušās.

Latvijas trešajā lielākajā pilsētā Liepagas metalurga rūpnīcai pirmo reizi bankrots tika pasludināts 2013.gadā, jo tā nespēja atmaksāt valsts galvoto kredītu Itālijas bankai.

Pēc 67 miljonu eiro iepludināšanas tajā valdība 2014. gada beigās pārdeva rūpnīcu Ukrainas metāllūžņu tirgotājiem KVV Group. Tā tika pārdēvēta par KVV Liepājas metalurgu un oficiāli tika atvērta 2015. gada 6. martā, taču drīz vien atkal sākās problēmas un tā tika atkal slēgta. .. More paziņoja par savu maksātnespēju 2016. gada septembrī, pirms šī nodaļa beidzās tiesā.

Latvijas televīzija pērn vēstīja par Turcijas investīciju plānu un zināmu piesardzību par to no vietējo amatpersonu puses.

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top