Karabahas armēņi pieprasa solījumus pirms ieroču nodošanas Azerbaidžānai

GORIS, Armēnija (Reuters) – Kalnu Karabahas etniskajiem armēņiem pirms atteikšanās no ieročiem ir vajadzīgas drošības garantijas, ceturtdien paziņoja viņu līdera padomnieks dienu pēc tam, kad Azerbaidžāna paziņoja, ka ir atgriezusi separātisko reģionu savā kontrolē.

Armēnijas varas iestādes Karabahā apsūdzēja Azerbaidžānu trešdien panāktā pamiera pārkāpšanā pēc tam, kad azerbaidžāņu zibens uzbrukums piespieda separātistus piekrist atbruņoties.

Baku Aizsardzības ministrija paziņoja, ka apgalvojums, ka tās spēki būtu pārkāpuši pamieru, ir “pilnīgi nepatiess”. Divi avoti galvenajā Karabahas pilsētā aģentūrai Reuters pastāstīja, ka ceturtdienas rītā dzirdējuši spēcīgu apšaudīšanu, taču nav skaidrs, kurš šāvis.

Apšaude un pretrunīgie pārskati liecina par vēl lielākas asinsizliešanas iespējamību, neskatoties uz 24 stundas iepriekš panākto vienošanos, saskaņā ar kuru Azerbaidžāna pēc 35 gadus ilgā konflikta atjaunoja savu suverenitāti pār Karabahu.

Armēnijas separātistu līdera Kalnu Karabahā Samvela Šahramanjana padomnieks Deivids Babajans aģentūrai Reuters sacīja: “Mums ir vienošanās par militāro darbību pārtraukšanu, taču mēs gaidām galīgo vienošanos. Sarunas turpinās.”

Atbildot uz jautājumu par atteikšanos no ieročiem, Babajans sacīja, ka viņa tautu nevar atstāt mirt, tāpēc vispirms ir nepieciešamas drošības garantijas.

“Joprojām ir daudz jautājumu, kas jāatrisina,” viņš piebilda. “Jebkurā brīdī viņi varētu mūs iznīcināt un veikt genocīdu pret mums.”

Azerbaidžāna paziņoja, ka ir piekritusi lūgumam piegādāt Karabahai degvielu un humāno palīdzību pēc tam, kad pēdējo deviņu mēnešu laikā bija noteikusi virtuālu blokādi.

Sarunas notika Azerbaidžānas pilsētā Javlakā starp Azerbaidžānu un Artsahas Republikas pārstāvjiem, kā sevi dēvē Karabahas armēņi.

Azerbaidžāna, kurā dzīvo vairākums musulmaņu, ir noliegusi apsūdzības etniskajā tīrīšanā un paziņo, ka vēlas netraucētu reģiona kristiešu un armēņu kristiešu “reintegrāciju”.

Prezidents Ilhams Alijevs trešdien sacīja, ka armēņiem būs visas savas tiesības uz izglītību, kultūru un reliģisko pārliecību, taču viņš savu vēstījumu ietina skarbā nacionālistiskā retorikā.

Viņš valsts televīzijā sacīja, ka visas etniskās grupas un reliģijas apvienosies “vienā dūrē – par Azerbaidžānu, par cieņu, par dzimteni”.

“Kriminālā militārā padome”

Karabaha ir starptautiski atzīta kā daļa no Azerbaidžānas, taču kopš atdalīšanās karā deviņdesmitajos gados, kad sabruka Padomju Savienība, tā ir baudījusi de facto neatkarību.

Kontroles atgūšana bija Alijeva lolots sapnis, kurš otrdien sāka zibens militāro operāciju, kas ātri iekļuva armēņu rindās Karabahā.

Karabahas varas iestādes paziņoja, ka no viņu puses nogalināti vismaz 200 cilvēki. Alijevs sacīja, ka daži azerbaidžāņi tika nogalināti kā “mocekļi”, bet citi karavīri tika ievainoti, nenorādot viņu skaitu.

Savā uzrunā tautai Alijevs savas dusmas koncentrēja uz Karabahas vadību: “Pēc noziedzīgās huntas padošanās šis spriedzes avots, šī indes bedre, ir atstāta vēsturē.”

Sakāve ir rūgta tablete, ko norīt separātistiem un Armēnijai, kas saviem radiniekiem anklāvā ir palīdzējusi saglabāt autonomiju un 30 gadu laikā izcīnījusi divus karus ar Azerbaidžānu.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans savā valsts neatkarības dienā uzrunā atzinis, ka armēņi cieš no “neaprakstāmām fiziskām un psiholoģiskām ciešanām”.

Taču viņš sacīja, ka viņa valstij steidzami vajadzīgs miers, lai nodrošinātu tās izdzīvošanu.

Miera projekts

Alijevs trešdien sacīja, ka Armēnijas izrādītā savaldība, nemēģinot izjaukt Baku uzbrukumu, novērsīs šķērsli mieram starp abām Kaukāza kaimiņvalstīm. Krievijas Informācijas aģentūra citēja vienu no Alijeva palīgiem, ka Baku Erevānai piegādājis jaunu miera līguma projektu.

Krievija, kurai reģionā ir miera uzturēšanas spēki, neko nedarīja, lai traucētu azerbaidžāņu uzbrukumam, kas izraisīja rūgtu aizvainojumu daudziem armēņiem, kuri uzskatīja Maskavu kā sabiedroto un aizstāvi.

Ziņu aģentūra Interfax citēja Kremļa preses sekretāra Dmitrija Peskova teikto, ka Maskava uzskata, ka jautājums par to, kas pieder Karabahai, tagad ir atrisināts un ka tas ir liels solis ceļā uz miera līgumu.

Erevānā tūkstošiem demonstrantu trešdienas vakarā nosodīja savas valdības nespēju aizsargāt Karabahu.

Daudzi aicināja atkāpties Pašinjanu, kurš 2020. gadā pārraudzīja Azerbaidžānas sakāvi sešas nedēļas ilgā karā, kas šonedēļ pavēra ceļu Karabahas zaudēšanai, tomēr vairākus mēnešus vēlāk uzvarēja pārvēlēšanā.

Karabahā daudzi armēņi pēdējo trīs dienu laikā ir pametuši savas mājas, daži pulcējās galvenās pilsētas lidostā, bet citi meklēja patvērumu pie Krievijas miera uzturētājiem.

Armēnijas pusē robežai ar Azerbaidžānu, nomaļā kalna nogāzē netālu no Kornidzoras ciema, armēņu vīrieši stāvēja aptuveni 20 automašīnu rindā, gaidot Karabahā iesprostotos draugus un ģimeni, ja viņiem tiks atļauts izbraukt.

Vīrietis, kurš nosauca savu vārdu kā Heiks, sacīja, ka pavadīja dienas uz robežas, cerot atrast savu tēvu, kurš Karabahā strādāja darbā, kad pagājušā gada decembrī tika noteikta blokāde, un kopš tā laika ir ieslodzīts.

Karabahas galvaspilsētas Stepanakertas, ko Azerbaidžāna dēvē par Khankendi, iedzīvotāji stāstīja, ka ir pazudusi elektrība, veikali ir tukši, un cilvēki dedzināja pagalmus, lai pagatavotu jebkuru ēdienu, ko vien var atrast.

“Ir daudz cilvēku, kas pārvietoti no ciematiem. Viņi tikko ir pārvietoti uz pilsētu, un viņiem nav kur nakšņot,” sacīja Džajani Sarkisjana, kura pilsētā vada veselības projektu.

Viņa audiovēstījumā aģentūrai Reuters sacīja, ka izplatās baumas par to, kas notiks tālāk, un cilvēki ir “haosa un apjukuma” stāvoklī.

Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.