1. Kāpēc Horvātija pievienojas eirozonai?
Horvātija sāka savu centienus pievienoties vienotajai valūtai, tiklīdz tā 2013. gadā ieguva pievienošanos Eiropas Savienībai, un šo soli aizkavēja 90. gadu asiņainie kari, ko izraisīja Dienvidslāvijas sabrukums. Šis solis ir daļēji paredzēts, lai nostiprinātu Rietumu saskaņošanu pēc gandrīz pusgadsimtu ilgas komunistu varas pēc Otrā pasaules kara.
2. Kā ir ar ekonomisko loģiku?
Tas neapšaubāmi ir pārliecinošāk. Valsts vairāk nekā jebkura cita Eiropas Savienībā ir atkarīga no tūristiem, kuri ģenerē piekto daļu no IKP, un viņiem ir daudz vieglāk doties atvaļinājumā, ja viņiem nav jārēķinās ar valūtas kursiem. Tikmēr lielākā daļa privāto un korporatīvo banku noguldījumu Horvātijā tiek turēti eiro, kā arī vairāk nekā divas trešdaļas parādu, kuru kopējā summa ir aptuveni 520 miljardi kunu (74 miljardi ASV dolāru). Dalība eirozonā pazeminās procentu likmes, uzlabos kredītreitingu un padarīs Horvātiju pievilcīgāku investoriem, uzskata Centrālās bankas vadītājs Boriss Vujičs.
Eiro ieviešana formalizēs lielu daļu saimnieciskās darbības, kas jau tiek veikta, izmantojot vienoto valūtu – no dzīvokļu un automašīnu pārdošanas līdz īstermiņa īrei brīvdienām. Saskaņā ar centrālās bankas datiem ārvalstu valūtas maiņas izmaksas ārpus tūrisma tiks samazinātas līdz aptuveni 1,2 miljardiem kunu gadā. Horvātija krīzes periodos iegūs piekļuvi ECB likviditātei un potenciālajam glābšanas finansējumam no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Tā kā Grieķijas problēmas tagad lielā mērā ir redzamas atpakaļskata spogulī, pastāv kopīgs atbalsts pārejai uz eiro. Gandrīz visas politiskās partijas atbalsta šo soli.
Runājot par monetāro politiku, nav daudz ko zaudēt, atsakoties no kontroles pār Eiropas Centrālo banku, jo kunas kurss ir ierobežots šaurā tirdzniecības diapazonā pret eiro un pirms tam arī Vācijas līmenī kopš 90. gadiem. Paredzams, ka Horvātijā gaidāmā eiro ieviešana vietējām bankām izmaksās aptuveni 1 miljardu kunu gadā zaudēto pārskaitījumu komisiju veidā, taču pāreja samazinās valūtas risku un uzlabos stabilitāti, norāda Nacionālā banku asociācija. Paredzams, ka eiro ieviešana bankām izmaksās no 80 līdz 100 miljoniem eiro (no 80 līdz 100 miljoniem ASV dolāru) vienreizējos izdevumos, kuru mērķis ir IT pakalpojumu un bankomātu tīklu pielāgošana.
5. Ar kādiem šķēršļiem jūs saskārāties?
Horvātija pievienojās eirozonas uzgaidāmajai telpai, kas pazīstama kā ERM-2 2020. gadā. Inflācija ir izrādījusies lielākais izaicinājums pēc tam, kad karš Ukrainā paaugstināja enerģijas un citu preču cenas. Taču tā ir problēma, kas pārņem visu eirozonu: patēriņa cenas jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzlēca par rekordaugstiem 8,6%. 1.jūnijā Eiropas Centrālā banka paziņoja, ka Horvātija ir izpildījusi prasības par pievienošanos eirozonai, un inflācija viena gada laikā saglabājusies pietiekami līdzīga citu eirozonas dalībvalstu līmenim. Tomēr Eiropas Centrālā banka brīdināja, ka politikas veidotājiem ir jāsaglabā modrība. ES dalībvalstis galīgo apstiprinājumu Horvātijas pievienošanās vienotajai valūtai sniedza 12. jūlijā.
6. Kuras citas valstis vēlētos pievienoties eiro?
Viens noteikti ir: Bulgārija. Taču tā pārcēla grafiku uz 2024. gadu pēc tam, kad tika uzņemta ERM-2 vienlaikus ar Horvātiju. Rumānija arī izteikusi vēlmi sekot saviem Austrumeiropas kolēģiem Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Slovākijai un Slovēnijai valūtu blokā. Lai gan tām ir pienākums kādā brīdī pievienoties, lielākās valstis šajā reģionā nesteidzas. Piemēram, Polija savu spēju pārdzīvot 2008. gada globālo finanšu krīzi bez recesijas skaidro ar neatkarīgas monetārās politikas saglabāšanu.
8. Kādas izskatīsies jaunās Horvātijas monētas?
Paredzams, ka uz monētām būs redzams šaha galdiņa raksts uz Horvātijas ģerboņa, kas tiek uzskatīts par vienu no vecākajiem nacionālajiem simboliem Eiropā. Tajos būs arī attēli ar Kona jeb horvātu valodā zebiekste, un tajā būs redzams Nikola Tesla, viens no pasaules lielākajiem izgudrotājiem, kurš bija serbu izcelsmes un dzimis mūsdienu Horvātijas pilsētā Smiljanā. Serbijas centrālā banka paziņoja, ka tā rīkosies, ja Horvātijai tiks atļauts izmantot Teslas fotoattēlu.
• Bloomberg raksti par Eiropas Komisijas ieteikumu Horvātijai, valsts centrālajai bankai, kas aicina iedzīvotājus pārskaitīt savus ietaupījumus uz bankām, un tās plāniem attiecībā uz eiro monētām.
• Bruegel analīze par eiro termiņa posmu.
• Brookings Institution pētījums par to, vai Eiropas integrācija palielina cilvēku apmierinātību ar dzīvi Horvātijā un citur.
Vairāk šādu stāstu ir pieejami vietnē bloomberg.com
