- Ādams Īstons Varšavā un Toms Spenders Londonā
- BBC ziņas
attēla avots, Getty Images
Kaļiņingradā atrodas Krievijas vienīgā neaizsalstošā osta Eiropā
Kremlis reaģēja nikni pēc tam, kad Polijas valdības iestāde ieteica izmantot citu nosaukumu Krievijas eksklāvam Kaļiņingradai Baltijas jūras piekrastē.
Polijas komisija teica, ka pilsēta un plašāka teritorija tā vietā jāsauc par Królewiec.
Tajā teikts, ka tas ir tradicionālais reģiona nosaukums un lēmums neizmantot “uzspiesto nosaukumu” daļēji ir saistīts ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Krievija paziņoja, ka lēmums “robežojas ar ārprātu” un “naidīgu rīcību”.
“Mēs zinām, ka visā vēsturē Polija ik pa laikam ir ieslīdējusi šajā naida pret krieviem neprātā,” sacīja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Simtiem gadu pirms Otrā pasaules kara apgabals bija pazīstams kā Kēnigsberga un bija daļa no Austrumprūsijas. Królewiec ir Kēnigsbergas tulkojums poļu valodā.
Bet pēc Otrā pasaules kara pilsēta un plašāks reģions tika nodots padomju pārvaldībā. Padomju vara to pārdēvēja par Kaļiņingradu viena no boļševiku revolūcijas līderiem Mihaila Kaļiņina vārdā.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma Kaļiņingrada kļuva par Krievijas teritorijas daļu, kas to padara par eksklāvu – no valsts galvenās teritorijas ģeogrāfiski atdalītu reģionu -, kas atrodas starp Poliju un Lietuvu.
Kaļiņingrada Maskavai ir stratēģiski svarīga, jo tajā Baltijskā atrodas Krievijas Baltijas flote un tā ir vienīgā Eiropas neaizsalstošā osta valstī.
Otrdien Polijas Ģeogrāfisko nosaukumu standartizācijas komisija ārpus Polijas Republikas paziņoja, ka tā nekavējoties ieteikusi Polijas pilsētu dēvēt par Królewiec un plašāko eksklāvu par Obwód Królewiecki.
Viņa sacīja, ka nosaukumam Kaļiņingrada nav nekāda sakara ar pilsētu vai reģionu un tam ir “emocionāla un negatīva” rezonanse Polijā.
Mihails Kaļiņins bija viens no sešiem Padomju Politbiroja parakstītājiem, kas 1940. gadā pavēlēja izpildīt vairāk nekā 21 000 poļu karagūstekņu Katiņas mežā un citur.
Komiteja piebilda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā un propagandas centieni pamudinājuši Poliju atkārtoti izvērtēt strīdīgos “uzspiestos vārdus”.
“Katrai valstij ir tiesības savā valodā lietot tradicionālos nosaukumus, kas veido tās kultūras mantojumu, taču to nevar piespiest lietot savā valodā nosaukumus, kas tai nav pieņemami,” norāda komisija.
Maskava sākotnēji Katiņas slaktiņā vainoja nacistus, kad vācieši 1943. gadā atklāja masu kapus.
Tā kā Maskava pēc Otrā pasaules kara Polijai ieviesa komunistisko režīmu, upuru tuvinieki piecus gadu desmitus nevarēja publiski apspriest noziegumu un neko par to uzzināt. Krievija atbildību par slaktiņu atzina tikai 1990. gadā.
Lai gan Valsts komisijas ieteikums nav saistošs, sagaidāms, ka Polijas valsts institūcijas Kaļiņingradu turpmāk dēvēs par Królewiec.
attēla avots, Getty Images
Polija uz tās robežas ar eksklāvu uzliek dzeloņstieples
Polija arī sāka nostiprināt savu robežu ar eksklāvu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Polijas militārpersonas uzcēlušas pagaidu 2,5 metrus augstu dzeloņstiepļu žogu un pagājušajā mēnesī sāka darbu pie kameru un kustības sensoru uzstādīšanas gar 232 kilometrus garo robežu. Prettanku barjeras izvietotas arī robežšķērsošanas vietās.
Polijas amatpersonas ir nobažījušās, ka Krievija varētu izmantot šo robežu kā jaunu maršrutu migrantiem uz Eiropas Savienību pēc ziņojumiem par tiešo lidojumu pieaugumu no Tuvajiem Austrumiem un citur uz Kaļiņingradu.
Polija uzcēlusi 5,5 metrus augstu tērauda žogu pie robežas ar Baltkrieviju pēc migrantu pieplūduma, kas no turienes šķērsoja Poliju, Lietuvu un Latviju.
