Gatves deja (brīvi sakot, “alejas deja”) ir latviešu līdzinieks poļu mazurka, argentīniešu tango un lietuviešu transferām. Horeogrāfe Helēna Tangijeva-Birzniece 1947. gadā izveidoja Gatves deju Anatola Liepiepša baletam Laima. Pirmo reizi folkloras grupas to pieņēma 1960. gados, jo latviešu grupas pirmo reizi dejoja Dziesmu un deju svētkos 1980. gadā.
Gatves deja attēlo kāzas, kurās vairāki pāri no alejas izveido kompozīciju, pa kuru dejo līgava un līgavainis. Tajā ir daudz puspakāpju un bloķēšanas solis, kā arī sānu solis, kas, mēs ceram, pietrūks faktisko jaunlaulāto dzīvē.
Jūtot, ka jaunajā dejā kaut kā pietrūkst, Tangijeva-Birzniece devās uz muzeju. Redzot seno tautas instrumentu no Latvijas, viņa jautāja: “Kas ir šī lieta?” Tādējādi Gatves deja kļuva par pirmo, bet ne pēdējo latviešu deju, kurā spēlēja trīdeksni. Astoņdesmitajos gados leģendārās grupas Perkons Eva Accuratier šīs lietas jeb trīdeksņa izmantošanu apvienoja ar dejas elementiem.
Starp daudzajiem (ja pieticīgajiem) Latvijas ierakstiem, piemēram, par lielāko rasolu bļodu vai par augstākās kolas un mento strūklakas izgatavošanu, ir arī viens par visilgāko kontra svītru pasaulē. 2008. gadā kopā ar Gatves deju dejoja 2208 dalībnieki, par to, kas pienākas, pārspējot divreiz lielākos iepriekšējos rekordistus.
Tikmēr 2019. gadā par godu Baltijas metodes 30. gadadienai cilvēki dejoja uz lidostas Rīga skrejceļa.
Tiek teikts, ka Gatves deja simbolizē taisnu, skaistu un priecīgu dzīvi.
Atlasiet tekstu un pieskarieties Ctrl + Enter Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
Atlasiet tekstu un pieskarieties Ziņot par kļūdu Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
