Izmeklētāji atraduši zemūdens sprāgstvielu pēdas paraugos, kas ņemti no jahtas, kas tika pārbaudīta, izmeklējot pērn notikušos uzbrukumus gāzesvadiem Nord Stream Baltijas jūrā.
Eiropas diplomāti paziņojuši Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei, ka izmeklētāji ir atraduši zemūdens sprāgstvielu pēdas paraugos, kas ņemti no jahtas, kas tika pārbaudīta, izmeklējot pērn notikušos uzbrukumus gāzesvadiem Nord Stream Baltijas jūrā.
Diplomāti sacīja, ka izmeklēšanā vēl jānoskaidro, kas sabotēja cauruļvadus, kas tika būvēti, lai nogādātu Krievijas dabasgāzi uz Vāciju, un vai tajā bija iesaistīta kāda valsts.
Uzbrukums, kas notika laikā, kad Eiropa mēģināja distancēties no Krievijas enerģijas avotiem pēc Kremļa visaptverošā iebrukuma Ukrainā, veicināja spriedzi, kas radās pēc kara sākuma. Sabotāžas avots ir bijis liels starptautisks noslēpums.
Dānija, Zviedrija un Vācija izmeklē 26. septembra uzbrukumu, un Dānijas Ārlietu ministrija otrdien tviterī nosūtīja trīs valstu vēstnieku Apvienoto Nāciju Organizācijā vēstuli Drošības padomes prezidentam ar informāciju par viņu līdzšinējām aktivitātēm.
Amatpersonas martā pauda piesardzību par plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka vandālismā iesaistīts proukrainis grupējums. Pēc tam Vācijas mediji ziņoja, ka pieci vīrieši un sieviete uzbrukuma veikšanai izmantojuši Ukrainai piederoša uzņēmuma Polijā nofraktētu jahtu, un kuģis devies ceļā no Vācijas ostas Rostokas.
Vācijas federālie prokurori atteicās tieši komentēt šo un citus ziņojumus, taču apstiprināja, ka janvārī tika pārmeklēta laiva, un norādīja, ka pastāv aizdomas, ka to varētu izmantot sprāgstvielu transportēšanai, lai uzspridzinātu cauruļvadus.
Daļa no šīs nedēļas vēstules, kurā sīki izklāstīti Vācijas atklājumi, norādīja, ka precīza jahtas trajektorija nav galīgi noteikta. “Izmeklēšanas laikā no laivas paņemtajos paraugos zem jūras tika atrastas sprāgstvielu pēdas,” teikts vēstulē, taču sīkāka informācija nav sniegta.
“Šajā posmā nav iespējams droši identificēt vainīgos un viņu motīvus, īpaši attiecībā uz jautājumu, vai incidentu vadīja valsts vai aktieris,” viņa sacīja. “Visa informācija tiks izskatīta, lai noskaidrotu šo lietu notiekošās izmeklēšanas laikā.”
Zemūdens sprādzieni iznīcināja cauruļvadu Nord Stream 1, kas bija Krievijas dabasgāzes piegādes ceļš uz Vāciju, līdz Krievija augusta beigās pārtrauca piegādes.
Sprādzieni iznīcināja arī cauruļvadu Nord Stream 2, kas tā arī netika nodots ekspluatācijā, jo Vācija apturēja tā sertifikācijas procesu īsi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī.
Cauruļvadi ilgu laiku ir bijuši ASV un dažu to sabiedroto kritikas mērķis, kas brīdinājuši, ka tie rada draudus Eiropas energoapgādes drošībai, palielinot atkarību no Krievijas gāzes.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Krievijas amatpersonas apsūdzēja ASV sprādzienu sarīkošanā, ko viņi raksturoja kā teroraktu.
Ukraina ir noraidījusi ierosinājumus, ka tā varētu būt pavēlējusi veikt uzbrukumu. Valstis, kas izmeklē sprādzienus, nav komentējušas, kurš varētu būt atbildīgs.
Kopš sprādzieniem NATO ir pastiprinājusi savu klātbūtni Baltijas un Ziemeļjūrā, izmantojot desmitiem kuģu, lidmašīnu un zemūdens aprīkojumu, piemēram, bezpilota lidaparātus.
