Izglītības pilsoniskās misijas atjaunošana, izglītība ārkārtas un krīzes laikā un digitālās pārveides potenciāla izmantošana izglītībā ir 26. Eiropadomes galvenās tēmas. Pastāvīgā izglītības ministru konference Notika Strasbūrā 28. un 29. septembrī.
Konferencē pulcējas izglītības ministri un augsta līmeņa amatpersonas no 43 Eiropas Padomes dalībvalstīm, kurām paredzēts uzsākt Eiropas Padomes jauno Izglītības stratēģiju 2030. gadam un pieņemt piecas rezolūcijas, kas vēlreiz apstiprina izglītības būtisko lomu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanā. tiesiskums; atzīstot nepieciešamību pēc izlēmīgas rīcības, lai risinātu globālas problēmas; Izglītības īstenošanas mehānismu stiprināšana Eiropas Padomē un koncentrēšanās uz demokrātisku nākotni visiem izglītojamajiem.
Ģenerālsekretāra vietnieks Bjerns Bergs ievadvārdos uzsvēra, ka ir jādara vairāk, lai jaunieši būtu labāk sagatavoti, lai izprastu demokrātiju, ko nozīmē dzīvot šādā demokrātijā un ko nozīmē būt pilsonim. Mūsdienu demokrātijā. “Mums jāsāk, koncentrējoties uz to, kā mēs varam atbalstīt jauniešu līdzdalību demokrātiskā dzīvē un lēmumu pieņemšanā. Kur viņi var piedzīvot plurālismu, iekļaušanu, nediskrimināciju, pārredzamību un atbildību,” Viņš teica.
Latvijas izglītības un zinātnes ministre Anda Čaksa, kura pašlaik vada Eiropas Padomes Ministru komiteju, savā uzrunā pamatrunā centās izglītības virzību ierindot plašākās realitātēs – izglītības vieta digitalizācijas laikmetā, strādājot uz vienotību. Nācijas. Ilgtspējīgas attīstības mērķis Nr.4 Kas koncentrējas uz vienlīdzīgu un visaptverošu kvalitatīvu izglītības iespēju nodrošināšanu visiem, kā arī izglītību kara laikā.
“Krievijas neizprovocētais un nepamatotais agresijas karš pret Ukrainu ir skāris vairāk nekā 90% Ukrainas skolas vecuma bērnu un ir izjaucis Eiropas izglītības ainavu kopumā.Viņa teica.
Lai risinātu esošo un topošo spriedzi,Ir vajadzīgs spēcīgāks saistošs instruments Eiropas līmenī, lai nodrošinātu izglītības unikālo lomu demokrātijas kultūras veidošanā.— Ministrs teica.Tāpēc es ļoti aicinu izveidot Eiropas pilsonības izglītības telpu, ņemot vērā Eiropas Padomes jauno pamatnolīgumu, lai veicinātu demokrātijas izglītību skolās, augstākās izglītības iestādēs un kopienās un nodrošinātu telpu sadarbībai starp dalībvalstīm, kuras ir apņēmušās ievērot demokrātiskās vērtības. .. “
Izstrādāt jaunu pamatnolīgumu, lai izveidotu “Eiropas telpa pilsonības izglītībai” ir viens no Eiropas Padomes konferencē apspriestajiem priekšlikumiem.
“Uz realitātes fona Eiropai, kuru šodien pārstāv Eiropas Padome, kas ir kopīgās vērtības un politiska ievirze, jāvadās pēc vērienīga redzējuma par izglītības pārveidi, stingriem uz cilvēktiesībām balstītiem standartiem un spēcīgu transversālu sadarbību. – Eiropas sadarbība un aktīva līdzdalība globālās iniciatīvās un partnerībās. Šakša uzsvēra.
Citi noteikumi priekšlikumos ietver izmēģinājuma rīku komplektu izglītības tiesību nodrošināšanai ārkārtas situācijās un Eiropas digitālās pilsonības izglītības gada uzsākšanu 2025. gadā.
Konferences mērķis ir palīdzēt īstenot ceturtā valstu un valdību vadītāju samita rezultātus, Eiropas Padomes 2030. gada stratēģiju, ģenerālsekretāra stratēģisko ietvaru un Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gada programmu ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
vairāk informācijas
Ģenerālsekretāra vietnieka runa
