Koka laiva, kas pildīta ar migrantiem, ietriecās akmeņainā rifā un avarēja pirms svētdienas rītausmas Itālijas piekrastē, paziņoja varas iestādes. Glābēji atguva gandrīz 60 līķus, un desmitiem cilvēku pazuda bezvēsts ūdeņos.
ANO migrācijas un bēgļu aģentūras paziņoja, ka amatpersonas bažījas, ka bojāgājušo skaits varētu pārsniegt 100, jo daži izdzīvojušie norādīja, ka laiva pārvadāja pat 200 pasažierus, kad tā izlidoja no Turcijas.
Itālijas krasta apsardze paziņoja, ka ir atrasti vismaz 80 dzīvi, tostarp daži, kas izkāpa krastā pēc tam, kad kuģis tika sagrauts pie Kalabrijas krastiem gar Jonijas jūru. Viena no aģentūras motorlaivām izglāba divus vīriešus, kuri cieta no hipotermijas, un atguva zēna ķermeni.
Tuvojoties saulrietam, ugunsdzēsēji paziņoja, ka atrasti 59 līķi.
Valsts televīzija paziņoja, ka kāds vīrietis tika arestēts nopratināšanai pēc tam, kad citi izdzīvojušie ierosināja, ka viņš ir cilvēku tirgotājs.
Laiva skarbā jūrā, vēja skartā, ietriecās rifā. Trīs lieli kuģa gabali nokļuva pludmalē netālu no Steccato di Cutro pilsētas, kur kā sērkociņi uz smiltīm gulēja izkaisīti koši zila koka gabali.
“Visi izdzīvojušie ir pieaugušie,” sacīja Sarkanā Krusta brīvprātīgais Ignacio Mangione. “Diemžēl visi bērni bija pazudušo vai pludmalē mirušo vidū.” Tiek ziņots, ka starp bojāgājušajiem ir arī bērns.
Paredzams, ka motorlaivas turpinās meklēt visu nakti, neskatoties uz sliktajiem laikapstākļiem. Glābēji cīnījās ar augstiem viļņiem.
Itālijas valsts televīzija citēja izdzīvojušos teikto, ka laiva pirms piecām dienām devās ceļā no Turcijas.
Stāvot pie vraka pludmalē, Itālijas valsts televīzijas RAI reportieris pamanīja glābšanas vesti, uz kuras bija uzraksts “Smyrna”, Turcijas osta, kas pazīstama arī kā Izmira.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos un Starptautiskā Migrācijas organizācija kopīgajā paziņojumā norādīja, ka tiek lēsts, ka uz kuģa atrodas vairāk nekā 170 migrantu.
Viņu vidū bija “bērni un veselas ģimenes”, teikts ANO paziņojumā. Lielākā daļa pasažieru bija no Afganistānas, Pakistānas un Somālijas.
Iepriekš Itālijas premjerministrs Džordža Meloni, atzīmējot grūtības noteikt pasažieru skaitu, kuri devās ceļojumā, sacīja, ka 20 metrus (66 pēdas) garā laivā bija saspiesti aptuveni 200 cilvēku.
Glābšanā piedalījās policijas helikopters un lidmašīna, kā arī valdības ugunsdzēsēju brigāžu, krasta apsardzes un robežpolicijas kuģi. Meklēšanā piedalījās arī vietējie makšķernieki.
Līķi tika nogādāti tuvākās pilsētas Krotones sporta stadionā. Vietējais priesteris teica, ka viņš daudzus no viņiem svētījis, kamēr viņi vēl gulēja pludmalē.
Daudzi izdzīvojušie, ietīti segās un segas, ar autobusu tika nogādāti pagaidu patversmē. Valsts televīzija paziņoja, ka 22 izdzīvojušie nogādāti slimnīcā.
Pāvests Francisks sacīja ticīgajiem Svētā Pētera laukumā, ka viņš lūdz par mirušajiem, pazudušajiem un izdzīvojušajiem. Viņš piebilda, ka lūdzot arī par migrantu glābējiem un “uzņēmējiem”.
“Tā ir kolosāla traģēdija,” aģentūrai RAI sacīja Krotones mērs Vincenzo Voss. “Solidarizējoties ar pilsētu, jūs atradīsiet vietas kapsētā” mirušajiem.
2022. gadā Itālijas krastos ieradīsies aptuveni 105 000 migrantu, kas ir par aptuveni 38 000 vairāk nekā 2021. gadā, liecina Iekšlietu ministrijas dati.
Saskaņā ar ANO datiem no Turcijas maršruta ieceļotāji veido 15% no kopējā skaita, un gandrīz puse no tiem bēg no Afganistānas.
Premjerministra biroja svētdien izplatītajā paziņojumā Meloni pauda “dziļas skumjas par daudzajām cilvēku dzīvībām, ko plosījuši cilvēku kontrabandisti”.
sacīja Meloni, galēji labējais līderis, kura valdošo sabiedroto vidū ir pret imigrantiem noskaņotā Līgas partija.
Viņa apņēmās cīnīties pret cilvēku kontrabandistu organizēto izceļošanu un spiedīs ES līderus palīdzēt.
Opozīcijas partijas norādīja uz svētdienas traģēdiju kā pierādījumu Itālijas imigrācijas politikas nepilnībām.
“Tikai nosodīt kontrabandistus, kā to pašlaik dara centriski labējie, ir liekulīgi,” sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Laura Ferrara no populistiskās Pieczvaigžņu kustības.
“Patiesība ir tāda, ka mūsdienu Eiropas Savienība nepiedāvā efektīvas alternatīvas tiem, kas ir spiesti pamest savu izcelsmes valsti,” teikts Ferrara paziņojumā.
Vēl viens kontrabandistu izmantotais maršruts šķērso Vidusjūras vidieni no Lībijas krasta, kur migranti bieži vairākus mēnešus iztur skarbus aizturēšanas apstākļus, pirms viņiem tiek atļauts iekāpt gumijas laivās vai vecās koka zvejas laivās uz Itālijas krastiem. Ceļš tiek uzskatīts par vienu no nāvējošākajiem.
Meloni valdība koncentrējās uz Tas sarežģī humānās palīdzības laivu centienus Veikt vairākus glābšanas darbus Vidusjūras centrālajā daļā, piešķirot tām izkāpšanas ostas gar Itālijas ziemeļu krastiem, kas nozīmē, ka kuģiem ir nepieciešams vairāk laika, lai atgrieztos jūrā pēc tam, kad to izglābtie cilvēki, bieži vien simtiem migrantu, ir droši nogādāti uz klāja. pludmale.
Humānās organizācijas pauda nožēlu, ka akcija ietver arī rīkojumu labdarības laivām pēc pirmās glābšanas operācijas nepalikt jūrā, cerot veikt citus glābšanas darbus, bet nekavējoties doties uz tām paredzēto drošības ostu. Pārkāpējiem draud bargs naudas sods un glābšanas kuģa konfiskācija.
Itālijas prezidents Serhio Mattarella aicināja Eiropas Savienību “uzņemties atbildību par migrācijas fenomena pārvaldību konkrētā veidā, lai novērstu to no cilvēku tirgotājiem. Riskēt ar bīstamiem jūras braucieniem”.
Itālija jau gadiem rūgti sūdzas par savu māsu Eiropas Savienības valstu nevēlēšanos uzņemt dažus emigrantus, no kuriem daudzu mērķis ir atrast ģimeni vai darbu Ziemeļeiropā.
