Itālija, Beļģija, Latvija: kuras Eiropas valstis pārstrādā visvairāk?

Vidējais Eiropas iedzīvotājs 2020. gadā radīja 4,8 tonnas atkritumu, bet tikai 38 procenti no tiem tika pārstrādāti.

Mūsu atkritumu pārstrāde ir būtisks veids, kā samazināt primāro resursu patēriņu, aizstājot tos ar otrreizējiem materiāliem.

Pa ceļam uz failu Aprites ekonomikaKā Eiropas valstis tiek galā ar atkritumu apsaimniekošanu? Cik atkritumu tiek radīts un pārstrādāts uz vienu iedzīvotāju Eiropā? Kuras Eiropas valstis pārstrādā visvairāk?

Ir grūti izsijāt datu kaudzēm, meklējot atbildes, taču dažādu definīciju noteikšana palīdz mums novērtēt kontinenta atkritumu problēmas.

Mājās rodas tikai 9 procenti no visiem atkritumiem

2020. gadā Eiropas Savienībā visu saimniecisko darbību un mājsaimniecību radīto atkritumu kopapjoms bija 2,154 miljoni tonnu jeb 4815 kg uz vienu iedzīvotāju.

Mājsaimniecības radīja tikai 9,4 procentus no kopējiem atkritumiem.

Būvniecība (37,5 procenti) un ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (23,4 procenti) ir lielā mērā atbildīga par radītajiem atkritumiem, un tie rada vairāk nekā 60 procentus no kopējiem atkritumiem ES. atkritumi un ūdens Pakalpojumi veidoja 10,8 procentus un apstrādes rūpniecība 10,6 procentus.

Vācija un Francija saražo trešdaļu ES atkritumu

Vācija (401 milj.t) un Francija (310 milj.t) būtiski veicināja kopējo Eiropas Savienībā saražoto atkritumu apjomu. No 2020. gada šīs divas valstis bija atbildīgas par trešdaļu no Eiropas Savienības atkritumiem attiecīgi 19 un 14 procenti.

Trešo lielāko atkritumu daudzumu saražoja bijusī bloka dalībvalsts Apvienotā Karaliste (282 miljoni tonnu), tai seko Itālija (175 miljoni tonnu) un Polija (170 miljoni tonnu).

patīk Kalnrūpniecība Atkritumi ir viena no lielākajām atkritumu plūsmām Eiropas Savienībā, izņemot to, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Oficiālās statistikas biroja Eurostat datiem mēs varam vieglāk salīdzināt valstis.

Uz katru Eiropas Savienības iedzīvotāju rodas 4,8 tonnas atkritumu

2020. gadā uz katru Eiropas Savienības iedzīvotāju tika radītas 4,8 tonnas atkritumu. Šis skaitlis ietver 3080 kg primāro minerālo atkritumu un 1735 kg atkritumu no citiem avotiem. Citiem vārdiem sakot, 64 procenti atkritumu Eiropas Savienībā rodas kalnrūpniecības rezultātā, tostarp atkritumi un atliekas (rūdas pārpalikumi).

Atkritumi, kas radušies uz vienu iedzīvotāju, svārstījās no 1,5 tonnām Horvātijā līdz 21 tonnai collā Somija Starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, pēc jaunākajiem datiem.

Bulgārija (16,8 tonnas) un Zviedrija (14,7 tonnas), kam seko Somija. Vācijā un Francijā skaitļi bija ļoti tuvu ES vidējiem 4,8 tonnām.

Atkritumu apstrāde: reģenerācija vai apglabāšana?

2020. gadā Eiropas Savienībā tika pārstrādāts 1,971 miljons tonnu atkritumu. Tā kā šis skaitlis neietver eksportu un ietver importu, tas nav tieši salīdzināms ar vienā blokā radīto atkritumu daudzumu.

Atkritumu apstrādi iedala divās galvenajās kategorijās: reģenerācija un apglabāšana. Reģenerācija ietver otrreizējo pārstrādi, enerģijas reģenerāciju un aizbēršanu, kur atkritumus izmanto, lai pārstrukturētu izraktās vietas, piemēram, grants bedres un pazemes raktuves. Apglabāšana attiecas uz poligonu un sadedzināšanu.

Eurostat atklāja, ka 39,9 procenti no apstrādātajiem atkritumiem tika pārstrādāti, 12 procenti tika aizpildīti un enerģijas reģenerācijas daļa bija 6,5 ​​procenti.

Eiropas Savienībā atkritumu apstrādes īpatsvars palielinājās no 45,9 procentiem 2004. gadā līdz 59,1 procentam 2020. gadā. Savukārt apglabāšanas īpatsvars tajā pašā periodā samazinājās no 54,1 procenta līdz 40,9 procentiem.

Pārstrādes līmenis Eiropas Savienībā ir aptuveni 40 procenti

2020. gadā otrreizējās pārstrādes īpatsvars kopējā atkritumu pārstrādē Eiropas Savienībā bija 39,9 procenti. Otrreizējās pārstrādes līmenis ir ļoti atšķirīgs no 5,2 procentiem Rumānijā līdz 83,2 procentiem Itālijā.

Pārstrādes līmenis bija augstāks par ES vidējo rādītāju Francijā (54,2 procenti) un Vācijā (44 procenti), kas ir divas vadošās valstis ar vislielāko radīto atkritumu daudzumu.

Daudz zemāks pārstrādes īpatsvars kopējā atkritumu pārstrādē bija Somijā (9,5 procenti), kur atkritumu īpatsvars uz vienu iedzīvotāju bija visaugstākais starp visām ES dalībvalstīm. Zems šis rādītājs bija arī kaimiņvalstī Zviedrijā (11,9 procenti).

Eurostat datu kopā nav iekļauta Apvienotā Karaliste, taču saskaņā ar Valsts statistikas biroja datiem “citas pārstrādes un reģenerācijas” daļa Apvienotajā Karalistē 2018. gadā bija 50,4 procenti. Pārstrāde (6,6 procenti) šajā rādītājā nav iekļauta.

Kāpēc otrreizējās pārstrādes ieraksti Eiropas valstīs atšķiras?

Galvenais iemesls milzīgajai pārstrādes īpatsvara neatbilstībai ir saimnieciskās darbības, kas rada atkritumus.

2020. gadā ieguves un karjeru izstrādes īpatsvars kopējos atkritumos bija 75 procenti Somijā, 77 procenti Zviedrijā un 84 procenti Rumānijā.

Ir dažas no ES lielākajām zināmajām metālu rezervēm, ko izmanto baterijās un citos izstrādājumos Somija kur darbojas aptuveni 40 raktuves niķeļa un cinka ražošanai, litijskā arī kobaltu un zeltu, cita starpā.

Puse no sadzīves atkritumiem Eiropas Savienībā tiek pārstrādāti

Kā ir ar mājsaimniecību lomu atkritumu apsaimniekošanā? Tie rada tikai 9,4 procentus no kopējā atkritumu apjoma Eiropas Savienībā. Sadzīves atkritumu statistika sniedz ieskatu par sadzīves un biroja atkritumiem, kā arī sadzīves atkritumu sastāvu.

2021. gadā gandrīz puse (49,6 procenti) sadzīves atkritumu Eiropas Savienībā tika pārstrādāti.

Vācijā ir visaugstākais sadzīves atkritumu pārstrādes līmenis.

2021. gadā šīs atkritumu plūsmas pārstrādes līmenis svārstījās no 11,3 procentiem Rumānijā līdz 71,1 procentam Vācijā.

Neskaitot Vāciju, sešās citās ES valstīs bija augstāki pārstrādes rādītāji nekā vidēji ES: Austrijā, Slovēnijā, Nīderlandē, LuksemburgaBeļģija un Itālija.

Francijā, Apvienotajā Karalistē un Skandināvijā pārstrādes rādītāji ir zemāki par vidējo.

Sadzīves atkritumu pārstrādes līmenis bija 45,1% Francijā un 44,1% Apvienotajā Karalistē (2018. gada dati). Jāatzīmē, ka šis rādītājs bija zemāks par ES vidējo rādītāju četrās Skandināvijas valstīs: Zviedrijā (39,5%), Norvēģijā (38,2%), Somijā (37,1%) un Dānijā (34,3%).

Pēdējo divu desmitgažu laikā Norvēģijā un Dānijā pārstrādes rādītāji ir samazinājušies

Ņemot vērā sadzīves atkritumu pārstrādes līmeņa izmaiņas laikā no 2001. līdz 2021. gadam, tas Eiropas Savienībā palielinājās par 21 procentpunktu (pp). Tomēr Eiropas Vides aģentūra (EVA) brīdina, ka progresa temps pēdējos gados ir palēninājies.

Slovēnijā ir bijis lielākais pārstrādes līmenis pēdējo divu desmitgažu laikā – 57 lappuses. Lielākā daļa Eiropas Savienības valstu šajā periodā ir ievērojami palielinājušas sadzīves atkritumu pārstrādes rādītājus. Tomēr likmes samazinājās par 6 daļām Norvēģijā, 2 daļām Dānijā un 1 Austrijā.

Kāpēc dažas valstis ir labākas pārstrādes jomā nekā citas?

Saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas datiem valstīs, kurās pārstrādes rādītāji ir labāki, ir ieviests plašāks pasākumu klāsts nekā valstīs ar zemākiem pārstrādes rādītājiem.

Tie ietver bioloģiski noārdāmo vai iepriekš neapstrādātu sadzīves atkritumu poligonu aizliegumus un obligātu sadzīves atkritumu veidu, īpaši bioloģisko atkritumu, dalītu vākšanu. Lielajās valstīs ir arī tādi ekonomiski instrumenti kā atkritumu poligonu un sadedzināšanas nodokļi un atkritumu savākšanas maksas, kas ļoti veicina pārstrādi.

EVA arī konstatēja, ka augsts valsts vides apziņas līmenis veicināja augstākus pārstrādes rādītājus. Papildus efektīvai valsts atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu piemērošanai.

Arī Eiropas Savienība daļu atkritumu eksportē

Neviens ES atkritumu attēls nav pilnīgs, ja neskatās no kastes izņemto daudzumu.

2021. gadā atkritumu eksports no Eiropas Savienības uz valstīm ārpus ES sasniedza 33 miljonus tonnu, kas ir par 77 procentiem vairāk nekā 2004. gadā. Atkritumu imports no valstīm ārpus ES šajā periodā palielinājās par 11 procentiem līdz 19,7 procentiem.miljoniem tonnu. 2021. gadā.

Turcija bija lielākais no Eiropas Savienības eksportēto atkritumu galamērķis ar aptuveni 14,7 miljoniem tonnu 2021. gadā, kas ir gandrīz puse (45 procenti) no kopējā eksporta. Šī summa vairāk nekā trīs reizes pārsniedza 2004. gada summu.

Kuras Eiropas Savienības valstis izdala visvairāk atkritumu?

Nīderlande uz valstīm ārpus Eiropas Savienības eksportēja 6,4 miljonus tonnu atkritumu, kam seko Beļģija (4,3 miljoni tonnu) un Vācija (3,5 miljoni tonnu).

Tā ir lielākā tranzīta osta plastmasas atkritumi.

Saskaņā ar Nīderlandes labdarības organizācijas Plastic Soup datiem Apvienotās Karalistes atkritumu eksports uz Nīderlandi laikā no 2020. līdz 2021. gadam palielinājās par vairāk nekā 60 procentiem.

Tajā pašā laika posmā Nīderlandes plastmasas eksports uz Latīņameriku, Āziju un Āfriku palielinājās vairāk nekā divas reizes, liekot vides aktīvistiem nosodīt, ka Nīderlandes starpnieki atkritumus izgāž uz ārzemēm.