Viens no pagājušā gada veiksmes stāstiem, moduļu būvniecības uzņēmums FORTA PRO parakstīja investīciju līgumu ar SAMSUNG C&T, paužot ambīcijas kļūt par pasaulē vadošo moduļu būvniecības uzņēmumu.
FORTA PRO šobrīd ražotnes atrodas Jelgavā un Ventspilī, nodarbinot 300 cilvēkus, un šogad plānots palielināt darbinieku skaitu līdz 700 darbiniekiem un uzsākt vairākus jaunus projektus.
Par darbības uzsākšanu Latvijā paziņoja arī Anodox Energy Systems. Zviedru uzņēmums Latvijā attīstīs elektromobiļu akumulatoru ražošanu. Tikmēr Ukrainas uzņēmums un pasaulē vadošais ķīmisko savienojumu un saistīto pakalpojumu piegādātājs farmācijas nozarei Enamine ir uzsācis darbu pie savas paplašināšanās Latvijā.
“Lai gan pēc akciju tirgus indeksu reitingiem 2022. gads būs sliktākais gads pēdējo desmit gadu laikā, kopējā investīciju pievilcība starp valstīm ir bijusi atšķirīga. Baltijas valstis, tostarp Latvija, pēdējos gados ir uzrādījušas labu investīciju piesaistes pieaugumu. Tas lielā mērā ir saistīts ar pandēmijas izraisītajām izmaiņām globālajās piegādes ķēdēs, kā arī augsti kvalificētu speciālistu nepārtraukta pieejamība Baltijas valstīs un saprātīgas biznesa vadīšanas izmaksas.
Kopumā LIAA minētajos 40 investīciju projektos bija iesaistītas 18 valstis. Visvairāk pārstāvētas ir Vācija un Norvēģija ar sešiem projektiem katrā. Kopējais norādītais investīciju apjoms ir 473 miljoni eiro. Tomēr dažu projektu investīciju apjoms netiek atklāts, tāpēc faktiskais investīciju apjoms, visticamāk, būs lielāks.
“LIAA investīciju projektos aptuveni divas trešdaļas no iekšējiem ieguldījumiem ir zināšanu ietilpīgās nozarēs. Tas iezīmē pagrieziena punktu mūsu spējās rūpēties par nozarēm ar augstu pievienoto vērtību. Darbs pie šiem projektiem prasa lielāku ieskatu un dažādas darba metodes. , bet rezultāti liecina, ka esam uz pareizā ceļa.Un notiek tā saucamā ekonomikas restrukturizācija,” sacīja LIAA ģenerāldirektors Kaspars Rocalnes.
Salīdzinoši labus rezultātus investīciju piesaistē uzrādīja arī Latvijas jaunuzņēmumi 2022. gadā, 2022. gadā piesaistot investīcijas 61 miljona eiro apmērā. Ievērojamākos darījumus parakstīja Juro, Giraffe360, Aerones, Colizeum un SaltoX.
Ekonomikas ministre Ilzi Endriksone sacīja: “Izstrādājot Lielo investīciju fonda programmu un ieviešot Zaļā koridora pieeju tiešajām investīcijām zināšanu ietilpīgās nozarēs, esam panākuši būtisku progresu projektu ar augstu pievienoto vērtību ieviešanā un stiprinājuši ārvalstu interesi. investori, kas sadarbojas ar mūsu biznesu… Pozitīvā tendence ir tāda, ka ražotnes arvien vairāk atrodas ārpus galvaspilsētas, kas nozīmē arī jaunas un labi apmaksātas darba vietas cilvēkiem reģionos.
Latvija pērn piesaistīja par 25% mazāk ārvalstu investīciju nekā pērn, taču tiks radīts vairāk jaunu darba vietu un augstākas pievienotās vērtības nozaru.
“2021. gadā bija daudz investīciju projektu, taču ļoti liels bija enerģijas īpatsvars – vēja enerģija, dažādi saules enerģijas parki –, kas nerada daudz darba vietu.
“Enerģētikas jomā joprojām ir pietiekami daudz projektu, bet pietiekami daudz ir parādījies arī citās augstas pievienotās vērtības nozarēs, kas rada šīs darbavietas. Tas ir ilgtermiņa Latvijas ekonomikas virzītājspēks un lielākais IKT un biznesa pakalpojumu sniedzējs, kā arī vitāli svarīgās ekonomikas un materiālu nozares.Gudras, kas nozīmē, ka nāk tā sauktās viedās investīcijas, ražotnes ar augstu pievienoto vērtību spēj maksāt labāku atalgojumu darbiniekiem un saglabāt konkurētspēju.Mūsuprāt, Kaspars Rokalens, direktors LIAA sacīja, ka šī transformācija, tāpat kā pieaug investīciju apjoms uz zināšanām balstītām biznesa idejām, ir ļoti būtisks faktors.
Latvijas Centrālās bankas (Latvijas Bankas) ekonomists Matīss Miročikovs sacīja, ka jaunākie dati par pērnā gada trijos ceturkšņos piesaistītajām investīcijām ir iepriecinoši.
Tiešo investīciju darījumi bija salīdzinoši lieli, šo darījumu vērtībai 3. ceturksnī sasniedzot 6% no IKP. Tas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā pirmajās divās ceturtdaļās. Ilgtermiņā mēs skatāmies uz aptuveni 2,3% no IKP gadā un pēc tam kopā 4,4% gadā. Un, ja mēs vēl ņemam vērā to, ka Krievija ļoti ilgu laiku ir bijis ļoti nozīmīgs tiešo investīciju avots, tad šobrīd investīciju praktiski nav, ar visu šo sniegums ir patiešām labs,” sacīja Latvijas bankas ekonomists. .
Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore Linda Helmane sacīja, ka Latvijā ir vairākas problēmas, ar kurām saskaras investori, un viena no tām ir kvalificētu darbinieku trūkums.
“Mēs noteikti apsveicam gan jaunu investīciju piesaisti, gan to, ka LIAA palielina arī esošo investoru un uzņēmēju investīcijas tieši no esošā kapitāla Latvijā. [..] Diemžēl darba problēmas joprojām tiek minētas kā lielākās problēmas. Gan pieejamība, gan prasmes bieži vien ir jāmeklē augstāk kvalificēts darbaspēks ārzemēs. Un šobrīd, protams, kā iemeslu investīciju pārtraukšanai viņš min inflāciju un ģeopolitisko situāciju atsevišķos gadījumos.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
