Latvija ilgtermiņā plāno izveidot vairāk vēja parku / Raksts

Šobrīd Latvijā darbojas divi vēja parki – Grobiņā un Ventspilī. Abi saražo pusi no Latvijā saražotās vēja enerģijas – 40 MW, otru pusi ražo atsevišķās turbīnās un kopējā jauda ir 80 MW. Latvijas Vēja enerģētikas asociācijas vadītājs Toms Naborgs stāsta, ka Korzemā tiks būvēti arī šādi vēja parki. Līdz šim vēja parku attīstību kavēja nedisciplinēta likumdošana un sabiedrības iebildumi.

“Tiek būvēts jauns vēja parks, kas, visticamāk, būs gatavs nākamā gada beigās pie Ventspils ar jaudu 58,8 MW. Ir plāns līdz 2030. gadam atklātā jūrā uzbūvēt vismaz vienu vēja parku. Kurzemes piekraste ir loģiska izvēle , jo vējš netraucēti skrien pāri jūrai.

“Bet runa nav par to, ka pārējā Latvijā nebūs vēja, tie būs arī vēja parki Latgalē un Vidzemē. Elektrība no vēja un saules būs lētākā elektrība, kā tas ir mūsu visu interesēs. Kamēr šie tīri tehnoloģijas tiek izstrādātas ātri un lielos apjomos.”

Lai gan Vēja enerģijas asociācijas aptauja liecina, ka 80% iedzīvotāju atbalsta vēja parku būvniecību, reālā situācija pēdējo 10 gadu laikā, pēc Naborga teiktā, ir tāda, ka trūkst politiskā un likumdošanas atbalsta.

“Lielākā problēma Latvijā ir tā, ka projektus principā nevar saskaņot, jo tie ir ļoti sarežģīti. Valsts ir izveidojusi tik sarežģītu mehānismu, ka saņemt būvatļauju ir gandrīz nereāli. Problēma ir tā, ka tad, kad projekts ir saskaņots, [..] Cilvēki konceptuāli atbalsta zaļo enerģiju, bet viņi nevēlas, lai šie projekti būtu noteiktā pašvaldībā vai teritorijā,” sacīja Naborga.

Iedzīvotāji un pašvaldības iebilda pret vēja parku būvniecību Tucumā un Dobelē. Līdz šim valsts nav darījusi pietiekami daudz, lai labotu likumdošanu un skaidrotu iedzīvotājiem situāciju, norāda Latvijas Pašvaldību līgas (LPS) konsultants enerģētikas jautājumos Andris Akermanis.

READ  Azerbaidžānas Tarifu padomes jaunā lēmuma mērķis ir uzlabot mājokļu un komunālo pakalpojumu efektivitāti

“Latvijā pēc šīs atjaunojamās elektroenerģijas ir vitāli nepieciešama, jo paši nespējam to nodrošināt, pat izmantojot Krievijas gāzi. [..] Vējš var radīt ļoti lielus daudzumus. Vēja enerģijas mīnuss – vibrācija, aizpildiet tukšumus, jūs nogalināsit dažus putnus ar tiem lielajiem spārniem. Pašvaldību savienībā nolēmām, ka ir jākompensē šīs neērtības: vai nu jāsniedz iedzīvotājiem lētāka elektrība, vai jāveido enerģētikas kopiena, un vēja parku īpašnieki tai kopienai maksā noteiktu procentu, aptuveni saražojot. 1,5% no elektroenerģijas peļņas. Tas, manuprāt, nav daudz, jo vēja attīstītāji izmanto infrastruktūru — augstsprieguma elektropārvades līnijas, pie kurām tie pieslēdzas, ceļus un daudz ko citu,» stāsta Akermanis.

Ekonomikas valsts ministra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Aicāns sacīja, ka saskaņā ar zinātniskajām prognozēm Latvija plāno attīstīt divas līnijas – saules paneļus, kas vairāk tiks izmantoti pašpatēriņam, un lielus projektus vēja enerģijas attīstībai, kas netiks finansiāli subsidēti. Valsts.

“Viņi pēc būtības strādā brīvā tirgū un tad konkurē savā starpā, lai starp projektiem nebūtu negodīgas konkurences, bet mēs varam strādāt pie labāka regulējuma, lai mazinātu šķēršļus. [..] Otrkārt, mēs skatāmies, kā dot kaut kādu atlīdzību un stimulus arī pašvaldībām un vietējiem iedzīvotājiem [..] Mums ir arī likuma grozījumi, kur mēs sagaidām atbalsta mehānismu, kas ļaus viņiem uzlabot vidi, kurā viņi dzīvo, un infrastruktūru, ko viņi izmanto. Tas varētu būt viens no burkāna elementiem, kas dos pašvaldībām pozitīvu skatījumu, lai arī vide, kurā tās dzīvo un dzīvo, uzlabosies.

Līdz 2030.gadam Latvija plāno uzstādīt 800 megavatu vēja enerģijas, kas ir 10 reizes vairāk nekā pašlaik. Igaunijai ir 1000 MW, bet Lietuvai 2000 MW vēja enerģijas plāns.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top