Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa paudusi gatavību izvirzīt savu vārdu NATO augstākajam amatam, kad tas nākamgad atbrīvosies.
Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa paudusi interesi kļūt par nākamo NATO ģenerālsekretāri, kad nākamgad atbrīvosies vadošā amata vieta Rietumu militārajā aliansē.
Kallasa, kura kopš 2021.gada janvāra ir vadījusi mazo Baltijas nāciju kā tās pirmā sieviete premjerministre, otrdienas vakarā piedalījās Politico aizsardzības samita Vašingtonā. Uz jautājumu, vai viņa vēlētos tikt nominēta augstākajam amatam NATO, viņa vienkārši atbildēja: “Jā.”
Viņas valdošā Reformu partija trešdien nekādus komentārus nesniedza, taču pārstāvis norādīja, ka Kallasa sestdien galvaspilsētā Tallinā notiekošajā kongresā pretendēs uz citu termiņu centriski labējās politiskās partijas vadītāja amatā.
Plānots, ka pašreizējais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pēc 10 amatā pavadītiem gadiem atkāpsies no amata 2024.gada oktobrī.
46 gadus vecais jurists Kallass bija viens no Ukrainas redzamākajiem Eiropas atbalstītājiem un nikns Krievijas kritiķis Eiropas Savienībā un NATO.
Cita starpā tā ir lobējusi NATO, lai tā nodrošinātu plašāku aizsardzības plānu trim Baltijas valstīm – Igaunijai, Latvijai un Lietuvai -, kuras visas robežojas ar Krieviju.
Taču daži NATO diplomāti un drošības politikas eksperti sacīja, ka Kallass varētu būt pārāk ķildīgs, lai tas varētu šķist dažu 31 dalībvalsts alianses dalībnieku gaume.
Mājās Igaunijā, valstī ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju, viņas popularitāte sasniedza maksimumu pavasarī pēc tam, kad viņas reformistu partija guva pārliecinošu uzvaru pagājušā gada martā notikušajās vispārējās vēlēšanās, par galveno problēmu izvirzot Ukrainu.
Tomēr viņas popularitāte augustā sabruka pēc tam, kad Igaunijas mediji atklāja, ka viņas vīrs joprojām ir galvenais akcionārs transporta uzņēmumā, kas turpināja darboties Krievijā pēc Maskavas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.
Kallass jau iepriekš bija aicinājis Igaunijas uzņēmumus pārtraukt darbību Krievijā.
Viņa noliedza, ka viņai būtu zināma informācija par sava vīra biznesa aktivitātēm, un atteicās atkāpties no amata, neskatoties uz to, ka prezidents Alars Kariss un lielākā daļa Igaunijas iedzīvotāju, kā liecina jaunākās sabiedriskās domas aptaujas, to mudināja.
Starp citiem vadošajiem NATO amata kandidātiem interesi izrādījis aizejošais Nīderlandes premjerministrs Marks Rute.
