Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis sacīja, ka joprojām nav skaidrs, cik daudz krievu ar nederīgām uzturēšanās atļaujām tiks izraidīts no valsts.
Latvijas varasiestāžu sniegtie dati liecina, ka šā gada 3.janvārī pastāvīgās uzturēšanās atļaujas kopumā beidzās 1213 Krievijas pilsoņiem.
Tas nozīmē, ka var tikt izraidīti 1213 krievi, taču ministrs Kozlovskis uzsvēra, ka joprojām nav zināms precīzs to Krievijas pilsoņu skaits, kuriem uzturēšanās atļauju trūkuma dēļ būs jāpamet valsts, liecina SchengenVisaInfo.com informācija.
Kā informēja LSM, ministrs Kozlovskis sacīja, ka, pirms varas iestādes atklāj kopējo Krievijas iedzīvotāju skaitu, kuriem Latvija būs jāpamet, ir jāpārbauda, cik personu jau ir atstājuši valsti.
Ministrs Kozlovskis sacīja, ka varasiestādes spēj atklāt to krievu skaitu, kuri no Latvijas ir aizbraukuši uz trešajām valstīm. Viņš gan uzsvēra, ka ir grūti zināt, kurš ir ieceļojis citā Šengenas zonas valstī.
Viens ir ceļošana pāri ārējām robežām no Latvijas uz trešajām valstīm, ko varam atklāt. Cits jautājums, vai šiem cilvēkiem ir iespēja palikt citā ES valstī, Šengenas zonā.
Tā kā Latvijai nav iekšējo robežkontroles punktu ar kaimiņvalstīm Šengenas zonā, krievi var šķērsot robežu bez pamanīšanas. Tāpēc ministrs Kozlovskis norādīja, ka Latvija neizslēdz iespēju noteikt iekšējās robežkontroles, lai kontrolētu Krievijas pilsoņu pārvietošanos.
Papildus minētajam LSM skaidro, ka ministrs Kozlovskis sacīja, ka būtu svarīgi nosūtīt paziņojuma vēstuli, informējot iestādes par deklarētās dzīvesvietas izbraukšanu.
Ministrs Kozlovskis arī uzsvēra, ka Robežsardze turpina veikt kontroles, vienlaikus uzsverot, ka šobrīd ir liela neskaidrība par to, cik Krievijas pilsoņu ir aizbraukuši vai palikuši Latvijā.
Imigrācijas uzraudzību turpina arī Valsts robežsardze. Tas būs darba process, kas šobrīd saistīts ar lielu nenoteiktību.
Pērnā gada decembrī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde paziņoja, ka drīzumā tiks izraidīti visi Krievijas iedzīvotāji, kuri neiesniegs uzturēšanās atļaujai nepieciešamos dokumentus.
Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem noteikumiem ārzemniekiem, tostarp Krievijas pilsoņiem, kuri pieprasa uzturēšanās atļauju, latviešu valodas zināšanām A2 līmenī.
Uzturēšanās atļauju var pieprasīt arī tie, kuri norāda pamatotu iemeslu valodas eksāmena nekārtošanai.
