Hondurasa maina savu diplomātisko uzticību no Taivānas uz Ķīnu, atstājot Taipeju atzīt tikai 13 suverēnās valstīs.
Hondurasa ir pārtraukusi gadu desmitiem ilgās diplomātiskās attiecības ar Taivānu, paverot ceļu Centrālamerikas valstij, lai izveidotu oficiālas attiecības ar Ķīnu.
“Hondurasas valdība atzīst, ka pasaulē ir tikai viena Ķīna,” sestdien tviterī paziņoja Hondurasas Ārlietu ministrija.
“Ķīnas Tautas Republikas valdība ir vienīgā likumīgā valdība, kas pārstāv visu Ķīnu,” viņa sacīja.
“Taivāna ir neatņemama Ķīnas teritorijas daļa,” viņa piebilda.
Ministrija paziņoja, ka Hondurasa ir informējusi Taivānu par savu lēmumu pārtraukt attiecības un neatgriezīsies pie formālām attiecībām vai kontaktiem ar Taipeju.
Līdz ar to Taivānu atzīst tikai 13 suverēnas valstis.
Ķīna un Taivāna ir iesaistītas cīņā par diplomātisko atzīšanu kopš abu pušu šķelšanās pilsoņu kara laikā 1949. gadā, Pekinai iztērējot miljardus, lai iegūtu atzinību par savu “vienas Ķīnas” politiku.
Ķīna uzskata Taivānu par vienu no savām provincēm bez tiesībām uz valstu savstarpējām attiecībām, un šo viedokli enerģiski apstrīd Taibejā demokrātiski ievēlētā valdība.
Hondurasas un Taivānas attiecību beigas tika gaidīts jau sen pēc tam, kad Hondurasas ārlietu ministrs pagājušajā nedēļā devās uz Ķīnu, lai atvērtu attiecības, un prezidente Sjomāra Kastro paziņoja, ka viņas valdība sāks attiecības ar Pekinu.
Ķīna vēl nav komentējusi Hondurasas paziņojumu par attiecību pārtraukšanu ar Taivānu, taču pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ir gatava nodibināt attiecības.
Īsi pēc sestdienas paziņojuma Hondurasas karogs tika pacelts no Taivānas Ārlietu ministrijas iekšpuses, vēsta ziņu aģentūra Reuters.
Taivānas ārlietu ministrs Džozefs Vu preses konferencē Taipejā apstiprināja attiecību pārtraukšanu un paziņoja, ka slēgs savu vēstniecību Hondurasā un atsauks uz turieni savu vēstnieku.
Vu sacīja, ka Kastro, kas stājās amatā pagājušā gada sākumā, un viņas valdībai “vienmēr bijušas ilūzijas” par Ķīnu.
Ārlietu ministrijas un vēstniecība attiecīgo informāciju uztvēra un rīkojās piesardzīgi. Taču Kastro valdība mums lūdza arī milzīgu vairāku miljardu dolāru ekonomisko palīdzību un salīdzināja Taivānas un Ķīnas piedāvāto palīdzības programmu cenas.
Vu piebilda, ka Hondurasas ārlietu ministrs 13.martā, dienu pirms Kastro sākotnējā paziņojuma, rakstīja Taivānai, lūdzot palīdzību kopumā 2,45 miljardu dolāru apmērā, tostarp slimnīcas, dambja celtniecībai un parādu atlaišanai.
“Es jutu, ka viņi gribēja naudu, nevis slimnīcu,” sacīja Vu.
Hondurasas ārlietu ministrs Eduardo Enrike Reina pagājušajā nedēļā aģentūrai Reuters sacīja, ka 2,5 miljardi dolāru “nav ziedojums”, bet gan “pārrunāts refinansēšanas mehānisms”.
Hondurasa ir devītā diplomātiskā sabiedrotā Taipeja, kas zaudējusi Pekinai kopš Taivānas prezidenta Tsai Ingvena stāšanās amatā 2016. gada maijā.
Taivānai joprojām ir attiecības ar Belizu, Paragvaju un Gvatemalu Latīņamerikā, kā arī Vatikānu. Lielākā daļa atlikušo partneru ir salu valstis Karību jūras reģionā un Klusā okeāna dienvidu daļā, kā arī Esvatīni, kas agrāk bija pazīstama kā Svazilenda, Dienvidāfrikā.
Neskatoties uz Ķīnas izolācijas kampaņu, Taivāna uztur spēcīgas neformālas attiecības ar vairāk nekā 100 citām valstīm, jo īpaši ar ASV.
Hondurasas lēmums saraut saites izraisīja ASV de facto vēstniecības Taipejā sestdien brīdinājumus, ka Ķīna apmaiņā pret atzinību bieži dod solījumus, kas netiek pildīti.
Pēc nesenās tikšanās ar ASV amatpersonām Hondurasas ārlietu ministrs sacīja, ka Vašingtona “respektē” Hondurasas lēmumu virzīties uz formālu diplomātisko attiecību nodibināšanu ar Ķīnu.
Taivāna iebilda pret ārlietu ministra izteikumiem.
