CNN
—
Militārie virsnieki Gabonā paziņoja, ka trešdien satriecošā apvērsumā ir sagrābuši varu no prezidenta Ali Bongo Ondimbas, apdraudot pusgadsimtu ilgo dinastijas varu pār Centrālāfrikas valsti.
Nacionālajā televīzijā parādījās vīrieši militārajā formā, lai paziņotu par prezidenta mājas arestu militārā apvērsuma laikā, izraisot svinības un ziņas par apšaudēm galvaspilsētas ielās, bet nosodījumu ārzemēs.
“Nacionālās un starptautiskās sabiedrības uzmanība ir pievērsta tam, ka Ali Bongo Ondimba atrodas mājas arestā,” trešdienas rītā valsts televīzijā sacīja militārās padomes pārstāvis, kura vārds netika nosaukts.
Preses pārstāvis piebilda, ka gāzto prezidentu ieskauj viņa “ģimene un ārsti”.
Tikmēr aģentūra Agence France-Presse demonstrēja videomateriālus, kuros redzami karavīri galvaspilsētā Librevilā, kas svin puča līdera ģenerāļa Brisa Oļeža Nguema atbalstu. Viņš bija redzams uz militārpersonu pleciem, kuri skandēja “priekšnieks”.
Paziņojums nāca tikai dažas minūtes pēc tam, kad prezidents Ali Bongo Ondimba, pazīstams arī kā Ali Bongo, tika pasludināts par strīdīgo vēlēšanu uzvarētāju.
Virsnieki, kuri apgalvo, ka pārstāv valsts “aizsardzības un drošības spēkus”, ar to paziņoja televīzijas runā ziņu kanālā Gabon24. Skatīja CNN vietnē X, kas agrāk bija pazīstams kā Twitter.
Gabonas iedzīvotāju vārdā un institūciju aizsardzības garants CTRI [the Committee for the Transition and Restoration of Institutions] “Viņš nolēma aizstāvēt mieru, izbeidzot pastāvošo kārtību,” raidījumā sacīja militārpersona.
CNN nevar neatkarīgi apstiprināt video un vēl nav sazinājies ar Gabonas valdību, lai sniegtu komentārus.
Militārais raidījumā sacīja, ka vēlēšanu rezultāti tiks anulēti un valsts robežas tiks slēgtas.
“Visas republikas institūcijas ir likvidētas: jo īpaši valdība, Senāts, Nacionālā asambleja, Konstitucionālā tiesa, Ekonomikas, sociālo un vides padome un Gabonas vēlēšanu padome,” sacīja virsnieks.
“Mēs aicinām Gabonas iedzīvotājus un kaimiņvalstu kopienas, kas dzīvo Gabonā, kā arī Gabonas diasporu saglabāt mieru.”
Reuters reportieris sacīja, ka pēc tam, kad tas parādījās televīzijā, galvaspilsētā Librevilā atskanēja skaļa apšaude.
Cilvēki Gabonā tika manīti dejojam un svinam tās galvaspilsētas ielās, liecina video, kas kopīgoti ar CNN un publicēti sociālajos medijos.
Vienā no CNN rīcībā nonākušajiem video redzami cilvēki, kuri skandē “Atbrīvotāji!” Un vicina Gabonas karogu galvaspilsētas Nzing Ayung rajonā kopā ar militārajiem transportlīdzekļiem.
Kritika sāka nākt no visas pasaules. Valdības pārstāvis Olivjē Ferāns trešdien žurnālistiem sacīja, ka Francija nosoda “notiekošo militāro apvērsumu Gabonā”. Viņš piebilda, ka Francija pievērš “lielu uzmanību situācijas attīstībai uz vietas” un Parīze vēlas “cienīt vēlēšanu rezultātus, kad tie kļūs zināmi”.
Pēdējos trīs gados bijušajās Francijas kolonijās – Mali, Gvinejā, Burkinafaso, Čadā, Nigērā, Tunisijā un tagad Gabonā – ir notikuši deviņi apvērsumi, kas pēdējos gados ir iedragājuši demokrātijas progresu.
Pavisam nesen Nigēras militārā hunta pārņēma varu šajā Rietumāfrikas valstī jūlija beigās, kā rezultātā Āfrikas Savienība atstādināja Nigēru no 55 dalībvalstu grupas. Šā mēneša sākumā Nigēras militārais valdnieks ierosināja atgriezties pie demokrātijas trīs gadu laikā, sakot, ka pārejas principi tiks noteikti nākamo 30 dienu laikā.
Agrāk trešdien Gabonas vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Bongo uzvarējis prezidenta vēlēšanās ar 64,27% balsu pēc aizkavētajām vispārējām vēlēšanām, kuras opozīcija nosodīja kā krāpnieciskas.
Vēlēšanu komisija paziņoja, ka Bongo galvenais sāncensis Alberts Ondo Osa ierindojies otrajā vietā ar 30,77%. Bongo komanda bija noraidījusi Ondo Osas apgalvojumus par vēlēšanu pārkāpumiem.
64 gadus vecais Ali Bongo pārņēma varu pēctecēt savam tēvam Omaram Bongo, kurš 2009. gadā pēc gandrīz 42 amatā pavadītiem gadiem, ārstējoties no zarnu vēža, Spānijas klīnikā nomira no sirdslēkmes.
Bongo vecākais pārņēma varu 1967. gadā, septiņus gadus pēc tam, kad valsts ieguva neatkarību no Francijas.
Viņš pārvaldīja mazo valsti ar dzelzs dūri, gadiem ilgi uzspiežot vienas partijas sistēmu un tikai 1991. gadā pieļaujot plurālistisku valdīšanu, lai gan viņa partija saglabāja tvērienu pār valdību.
Savu politisko karjeru Ali Bongo sāka 1981. gadā, no 1989. līdz 1991. gadam strādājot par ārlietu ministra un Kongresa locekļa amatu, informē Gabonas vēstniecība. tīmekļa vietne Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņš bija aizsardzības ministrs kopš 1999. gada, pirms kļuva par prezidentu 2009. gadā.
Šonedēļ notikušajās vēlēšanās Ali Bongo bija 18 pretinieki, no kuriem seši atbalstīja Ondo Osu, bijušo ministru un universitātes profesoru, cenšoties sašaurināt konkurenci. Daudzi opozīcijā esošie ir uzstājuši uz pārmaiņām naftas bagātajā, nabadzīgajā valstī, kurā dzīvo 2,3 miljoni cilvēku.
Spriedze ir palielinājusies, baidoties no nemieriem pēc sestdien notikušajām vēlēšanām, un starptautiskie novērotāji sūdzas par caurskatāmības trūkumu.
Pirms vēlēšanām bezpeļņas organizācija Reportieri bez robežām nosodīja Gabonas valdību par kavēšanos ārvalstu presē atspoguļot notikumu.
Eiropas Savienības ārpolitikas vadītājs Hoseps Borels trešdien sacīja, ka “ja (situācija Gabonā) apstiprināsies, tas ir kārtējais militārais apvērsums”, kas “vairos nestabilitāti visā reģionā”.
Borels žurnālistiem pirms Eiropas Savienības aizsardzības ministru sanāksmes, kas notika Toledo, Spānijā, sacīja: “Tas ir jautājums, kas tiks likts uz galda, un mēs to apspriedīsim.”
“Visā reģionā, sākot ar Centrālāfrikas Republiku, pēc tam Mali, pēc tam Burkinafaso, tagad Nigēru un varbūt Gabonu, situācija ir ļoti sarežģīta,” sacīja Borels. “Aizsardzības ministriem un ārlietu ministriem vajadzētu dziļi padomāt par to, kas tur notiek. Un kā mēs varam uzlabot politiku attiecībā uz šīm valstīm.
Šī nav pirmā reize, kad Gabona ir lieciniece cīņai par varu vai nemieriem saistībā ar Bongo valdīšanu, pret ko kritiķi bieži iebilduši.
Un 2016. gadā parlamenta ēka tika nodedzināta, kad izcēlās vardarbīgi ielu protesti pret Bongo strīdīgo pārvēlēšanu uz otro termiņu. Tajā laikā valdība uz vairākām dienām slēdza piekļuvi internetam.
Apvērsuma mēģinājums notika 2019. gadā, kad karavīru un armijas virsnieku grupa iebruka valsts radio un televīzijas štābā, sagrāba štābu par ķīlniekiem un paziņoja, ka pārņēmuši kontroli pār valsti.
Atsaucoties uz savu neapmierinātību ar Bongo kā prezidentu, viņi solīja “atjaunot demokrātiju” valstī – pirms Gabonas aizsardzības un drošības spēki rīkojās, lai izbeigtu varas sagrābšanu un glābtu ķīlniekus. Rezultātā tika nogalināti divi karavīri un arestēti astoņi militāristi.
