Ezera dibena testēšana liecina, ka plastmasa migrē nogulumu slāņos

Ekologu, ģeogrāfu un ekologu komanda, kas saistīta ar vairākām institūcijām Eiropā, atklājusi, ka mikroplastmasa ir migrējusi vairākos nogulumu slāņos trīs Latvijas ezeros. Savos pētījumos, publicēts Žurnālā Zinātnes attīstībaGrupa veica urbumu serdes paraugus no trim Latvijas ezeriem un analizēja tajos esošo mikroplastmasu.

Pēdējos gados veiktie pētījumi liecina, ka mikroplastmasa ir kļuvusi plaši izplatīta uz planētas, sākot no augsnes, kurā audzē pārtiku, līdz upēm, ezeriem, strautiem un pat mākoņiem. Iepriekšējie pētījumi ir arī norādījuši, ka Zeme ir iegājusi jaunā ģeoloģiskā laikmetā, pārejot no holocēna uz antropocēnu, pārmaiņām, ko lielākā daļa ģeozinātņu kopienas uzskata par to. Tas sākās pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados.

Lielākā daļa arī piekrīt, ka pārmaiņas ir cilvēka ietekmes rezultāts. Tā kā plastmasa ir saistīta ar tik daudzām izmaiņām, kas notikušas, daži iesaka izmantot tās klātbūtni kā metriku, lai novērtētu antropocēna sākumu. Šajā jaunajā pētījumā Latvijā strādājošā pētnieku grupa atklāja, ka to darīt lielā skaitā nav iespējams.

Darbs ietvēra nogulumu serdes paraugu ņemšanu no trīs Latvijas ezeru dibena. Pēc tam katrs paraugs tika analizēts, lai izmērītu plastmasas daudzumu. Sākotnēji pētnieki pieņēma, ka parauga daļas, kas bija pirms plastmasas izgatavošanas un izmantošanas, būs nulle. Diemžēl tas tā nebija.

Pētnieki ir atraduši plastmasu nogulumos, kas nogulsnējas kopš 1700. gadu sākuma, atklājums, kas liecina, ka plastmasu var transportēt caur nogulumiem uz zemākiem slāņiem. Šis atklājums izslēdz plastmasas izmantošanu kā antropocēna sākuma mērauklu.

Pētnieki arī atzīmē, ka, tā kā ir iesaistīti tik daudzi faktori, tostarp augsnes veids, kas veido nogulsnes, ūdenī esošie materiāli un tā temperatūra, kā arī daudzie plastmasas veidi, to avota izpēte būs ļoti sarežģīta.