Piecpadsmit Eiropas Savienības valstis, kas atrodas migrācijas frontes līnijā, piektdien aicināja panākt stingrākus robežlīgumus un vienošanās ar trešajām valstīm par migrantu uzņemšanu.
“Ir lietderīgi izpētīt iespēju un, ja tas ir juridiski iespējams, drošu trešo valstu vienošanos ar attiecīgajām valstīm gar un aiz ES ārējām robežām,” viņi sacīja pēc divu dienu konferences Atēnās par robežu pārvaldību.
Eiropas Savienība pašlaik pēta iespējas, kā tās robežaģentūra Frontex varētu strādāt trešās valstīs, lai atturētu no migrācijas.
“Mēs esam apņēmušies stiprināt aktivitātes, lai rastu risinājumus starptautiskajai aizsardzībai, kas jānodrošina trešās valstīs,” piektdien paziņoja 15 ES valstis.
Sabiedrības tonis par migrāciju Eiropā ir pastiprinājies kopš 2015.-2016.gada, kad tā uzņēma vairāk nekā miljonu patvēruma meklētāju, no kuriem lielākā daļa ir sīrieši, kuri bēg no kara savā valstī.
“Pirmo reizi vēsturē… ES plāno slēgt šos līgumus ar valstīm ārpus Eiropas,” nedēļas nogalē tviterī ierakstīja Eiropas Parlamenta Zaļo partijas deputāts Tineke Striks.
Striks sacīja, ka līgumi ļaus Frontex izvietot robežsargus un veikt robežu pārvaldības funkcijas.
Viņa sacīja, ka Mauritānija un Senegāla ir divas valstis, kurās notiek attiecīgas sarunas ar Eiropas Savienību.
– Zvaniet, lai saņemtu vairāk naudas –
Konferences dalībnieki ir Austrija, Bulgārija, Horvātija, Kipra, Čehija, Dānija, Igaunija, Grieķija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Rumānija un Slovākija.
Piektdien viņi arī aicināja Eiropas Komisiju apņemties sniegt “adekvātu finansiālu atbalstu” frontes dalībvalstīm “visa veida robežu aizsardzības infrastruktūrai, tostarp fiziskajām barjerām un citām saistītām uzņemšanas izmaksām”.
“Frontex atbalsts ir jāpalielina un pilnībā jāizvērš visvairāk skartajās dalībvalstīs,” viņi teica.
Viņi arī aicināja “vairāk iespēju paātrināt procedūras, kam seko noraidīšana nepamatotu patvēruma pieteikumu gadījumā”.
Vairākas valstis, tostarp Austrija un Grieķija, ir aicinājušas piešķirt ES finansējumu, lai nostiprinātu žogus gar bloka ārējām robežām, lai ierobežotu patvēruma meklētāju pieplūdumu.
Taču komiteja līdz šim šaubījās, sakot, ka “mūru celtniecība un dzeloņstieples” nav pareizais risinājums.
Atbildot uz jautājumu par bēgļiem, kas bēg no zemestrīces skartajiem apgabaliem Turcijā un Sīrijā, Grieķijas imigrācijas ministrs Notis Mitaraši sacīja, ka Eiropas Savienība palīdzēs atjaunot pilsētas, kuras nopostīja 6. februāra zemestrīce, kas prasīja vairāku cilvēku dzīvības. vairāk nekā 46 000 cilvēku.
Taču viņš uzstāja, ka “miljonu cilvēku masveida kustība nav risinājums” un ka humānā palīdzība ir jānosūta uz Turciju un Sīriju, “pirms tas notiek”.
