Eiropas Savienības valstis pirmdien, 26. septembrī, sāka apspriest, kā izturēties pret krieviem, kas cenšas pievienoties blokam, lai izvairītos no prezidenta Vladimira Putina aicinājuma uz karu Ukrainā.
Iesaucamā vecuma vīriešu skaits, kas dodas uz ārzemēm, kopš Putins trešdien izsauca 300 000 rezervistu, ir radījis dilemmu Eiropas Savienības dalībvalstīm, īpaši austrumu valstīm, kas, reaģējot uz karu, ierobežo Krievijas piekļuvi.
Tas arī radīja bažas par palielinātu satiksmi un iespējamiem drošības riskiem uz robežas.
Eiropas Savienības valstis, Latvija, Lietuva un Igaunija, kas robežojas ar Krieviju, paziņoja, ka tās nesniegs patvērumu krieviem, kas bēg no Maskavas spēku uzkrāšanas.
Eiropas Savienības līderi pauda pretrunīgus vēstījumus pirms savu vēstnieku sanāksmes Briselē pirmdien, un otrdien ir paredzēta vēl viena sanāksme.
Beļģijas premjerministrs Aleksandrs de Kru svētdien televīzijas raidījumam De Zevenede Dag sacīja, ka blokam nevajadzētu plaši atvērt durvis tiem, kas šobrīd bēg no iesaukšanas.
“Es domāju, ka šobrīd Eiropā nevar būt nolūks teikt “jā” visiem krieviem, kuri pēc sirdsapziņas iebilst pret militāro dienestu vai nepiekrīt sistēmai Krievijā,” sacīja de Krū.
“Šodien mēs gandrīz nedodam vīzas krieviem, un es vēlos to saglabāt… Tas būtu smags signāls attiecībā uz daudzajiem ukraiņu bēgļiem, kurus mēs uzņēmām savā valstī, lai pēkšņi sāktu uzņemt arī krievus.”
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels izvēlējās citu ceļu, piektdien izdevumam “Politico” paziņojot, ka blokam ir jāizrāda “atvērtība tiem, kuri nevēlas, lai Kremlis viņus izmantotu”.
Kāda ES amatpersona aģentūrai Reuters norādīja, ka robežas atvēršana var radīt ievērojamu migrācijas spiedienu ES austrumu pusē, kā arī drošības riskus, ja Krievijas aģenti ienāks, lai uzsāktu provokāciju vai iesaistītos hibrīdkarā.
Savukārt amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, piebilda, ka neiesaistīšanās atturēs tos krievus, kuri iebilst pret Putinu.
Krievija 24.februārī pa gaisu, sauszemi un jūru iebruka Ukrainā – bijušajā padomju republikā, kas tagad vēlas pievienoties Eiropas Savienībai. Karš jau ir nogalinājis desmitiem tūkstošu cilvēku, iznīcinājis Ukrainas ekonomiku, pilsētas un infrastruktūru, kā arī novedis Maskavas un Rietumu attiecības uz jauniem pēc aukstā kara kritumiem.
Somijas varasiestādes paziņoja, ka nedēļas nogalē Somijā ieradušies gandrīz 17 000 krievu, savukārt Krievijas valsts mediji ziņoja, ka svētdien, lai iebrauktu Gruzijā, bija jāgaida 48 stundas, un rindā stāvēja vairāk nekā 3000 transportlīdzekļu.
Neatkarīgā novērošanas grupa OVD-Info norāda, ka protestu dēļ visā Krievijā arestēti vairāk nekā 2000 cilvēku. Tā kā konflikta kritika tika aizliegta, demonstrācijas bija vienas no pirmajām neapmierinātības pazīmēm kopš kara sākuma.
Krievijas parlamenta deputāts Sergejs Cikovs pirmdien ziņu aģentūrai RIA sacīja, ka Krievijai pašai vajadzētu novērst militārā vecuma cilvēku izbraukšanu.
Vaicāts par šo iespēju, Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs žurnālistiem sacīja: “Šobrīd nekādi lēmumi šajā jautājumā nav pieņemti.”
