Šorīt agrā stundā (25. jūnijā) ES līderi noslēdza Eiropadomes vasaras pirmo dienu. Diskusijas par Krieviju beidzās divos naktī pēc aktīvas apmaiņas.
Vakar no rīta bija acīmredzams, ka franču un vācu izvirzītais priekšlikums Eiropas Savienības un Krievijas samitam ir satracinājis daudzus līderus, īpaši Baltijas valstu vadītājus. Ierodoties samitā, Latvijas premjerministrs Artūrs Krišanis Karencs sacīja: “Mani kā Latvijas premjerministru uztrauc tas, ka, ja mēs vēlamies uzsākt dialogu kā Eiropas līderi ar Krieviju, mums ir nepieciešami noteikti soļi, kas nāk arī no Krievijas virziena Dialogs sabruka 2014. gadā ar nelikumīgu Krimas aneksiju, un Donbasa reģionā turpinās karš. Šie ir jautājumi, kas jārisina, un tad mēs varam runāt ar Krieviju. “
Viņš turpināja teikt, ka Kremlis saprot varas politiku un ka jebkādas piekāpšanās tiks uzskatīta par vājumu, “eiropiešiem ir jārunā vienā stingrā balsī”. Tomēr vadītāji, kas iebilda pret samitu, arī bija atvērti diskusijai, taču sacīja, ka tā ir jāatliek uz kritienu un tajā laikā jāpieņem jebkādi reāli lēmumi.
Pēc tikšanās Lietuvas prezidents Gitanas Noseda sacīja: “ES līderu līmenī ar Krieviju sanāksmes nenotiks, mēs redzam, ka mūsu attiecību stāvoklis ar Krieviju pasliktinās, mēs redzam jaunas agresīvas krievu uzvedības formas,” sacīja Noseda. . Viņš teica, ka Eiropas Savienībai ir īpaša atbildība par Eiropas austrumu partnervalstīm.
Nauseda bija ar mieru turēt durvis vaļā jebkuram turpmākajam dialogam, taču sacīja, ka Putina uzvedībā viņš neredz nekādas krasas izmaiņas, un sacīja, ka līdzdalībai vajadzētu notikt tikai ar skaidriem priekšnoteikumiem un sarkanām līnijām.
Joko secinājumi par Krieviju
25. Saskaņā ar secinājumiem 2021. gada 24. un 25. maijā Eiropadome apsprieda attiecības ar Krieviju, ņemot vērā Augstā pārstāvja un Komisijas ziņojumu.
“26. Eiropas Savienība ir apņēmusies īstenot kopēju, ilgtermiņa un stratēģisku Eiropas pieeju, kuras pamatā ir pieci pamatprincipi. Eiropadome aicina Padomi, Komisiju un Augsto pārstāvi turpināt tos pilnībā īstenot, pienācīgi ņemot vērā Eiropas Savienības vērtībām, principiem un interesēm.
27. Eiropadome sagaida, ka Krievijas vadība izrādīs konstruktīvāku iesaistīšanos un politisko apņemšanos un pārtrauks darbības pret Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, kā arī pret trešām valstīm.
28. Eiropadome aicina Krieviju pilnībā uzņemties atbildību par Minskas nolīgumu pilnīgu īstenošanu, kas ir priekšnoteikums jebkurām būtiskām izmaiņām ES nostājā.
29. Attiecībā uz mūsu noturības stiprināšanu Eiropadome uzsver nepieciešamību Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm apņēmīgi un koordinēti reaģēt uz jebkuru Krievijas ļaunprātīgu, nelikumīgu un graujošu darbību, pilnībā izmantojot visus pieejamos rīkus. Koordināciju ar partneriem. Šajā nolūkā Eiropadome arī aicina Komisiju un Augsto pārstāvi iesniegt papildu ierobežojošu pasākumu, tostarp ekonomisko sankciju, iespējas.
30. Eiropadome uzsver nepieciešamību padziļināt un pastiprināt politiskās, ekonomiskās un vietējās attiecības un sadarbību ar Austrumu partneriem, lai palielinātu viņu izturību. Šajā kontekstā tā atsaucas uz 2017. gada Austrumu partnerības samita deklarāciju, kurā tiek atzīti Eiropas centieni un attiecīgo Austrumu partneru Eiropas izvēle, kā noteikts partnerības nolīgumos, un to spēkā stāšanās kontekstā. Tas arī apstiprina apņemšanos padziļināt attiecības ar Centrālāziju.
31. Eiropadome atkārtoti uzsver Eiropas Savienības atvērtību selektīviem darījumiem ar Krieviju jomās, kas interesē Eiropas Savienību. Tā aicina Komisiju un augsto pārstāvi izstrādāt konkrētas iespējas, tostarp nosacījumus un sviras šajā sakarā, lai Padome tos apsvērtu, tādās tēmās kā klimats, vide un veselība, kā arī izvēlēta ārējā un drošības politika un daudzpusēji jautājumi, piemēram, kopīgais visaptverošais rīcības plāns un Sīrija un Lībija. Šajā kontekstā Eiropadome izpētīs dialoga ar Krieviju kārtību un nosacījumus.
Eiropas Padome nosoda pamatbrīvību ierobežojumus Krievijā un pilsoniskās sabiedrības telpas samazināšanu. Tajā uzsvērta vajadzība pēc tiešiem kontaktiem un pastāvīgs ES atbalsts Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai, cilvēktiesību organizācijām un neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tā aicina Biroju un Augsto pārstāvi iesniegt priekšlikumus šajā sakarā.
33. Eiropadome atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu visiem centieniem noteikt patiesību, taisnīgumu un atbildību MH17 notriekšanas upuru un viņu radinieku priekšā un aicina visas valstis pilnībā sadarboties notiekošajā tiesvedībā.
34. Eiropadome atgriezīsies pie šī jautājuma, novērtēs ieviešanu un vajadzības gadījumā sniegs papildu norādījumus. ”
