ES klimata sarunas nonāk virsstundās, valstīm izmetot naudu

Eiropas Savienības valstīm otrdien bija grūti vienoties par jauniem tiesību aktiem, kas palīdzētu cīnīties pret klimata pārmaiņām, jo ​​domstarpības bija saistītas ar fondu, kas palīdzētu nabadzīgākiem iedzīvotājiem tikt galā ar oglekļa dioksīda izmaksām, un to, cik grūti būtu 2035. gadā pakāpeniski izbeigt jaunas fosilā kurināmā automašīnas.

Vides ministri no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm pulcējās Luksemburgā, lai apspriestu savas kopējās nostājas par vērienīgākiem likumiem, lai samazinātu globālās sasilšanas emisijas šajā desmitgadē, un aicinātu valstis pastiprināt centienus, lai padarītu enerģētiku, rūpniecību un transportu zaļāku. Vienošanās otrdienas vakarā palika nenotverama, jo sarunas joprojām bija iestrēgušas par fondu, lai aizsargātu nabadzīgās mājsaimniecības no oglekļa dioksīda izmaksām jaunajā ES oglekļa tirgū.

“Es neesmu pārliecināts, vai pulksten 20.00 ir īstais laiks, lai sāktu kļūt grūtākam un nostiprināt savas pozīcijas,” sacīja Spānijas vides ministre Terēza Ribera pēc tam, kad citas valstis noraidīja izlīguma priekšlikumus un centās mainīt tekstus. Latvija iebilda pret sēdes vadītājas Francijas izstrādāto priekšlikumu ierobežot fonda apjomu 59 miljardu eiro apmērā kā pārāk mazu, savukārt Vācija, Somija un Dānija – bagātākas valstis, kas fondā maksātu vairāk, nekā iemaksātu. Atgriezieties – viņš teica, ka tas ir pārāk liels.

“Kopš rīta nav panākts konkrēts progress,” sacīja Nīderlandes klimata ministrs Robs Getens. Bažas par izmaksām

Eiropas Komisija ir ierosinājusi izveidot fondu, lai ietu kopsolī ar jauno ES oglekļa tirgu, kas no 2026. gada uzliks CO2 izmaksas par piesārņojošo degvielu, ko izmanto transportā un ēkās. Tā mērķis bija risināt nabadzīgāko austrumu valstu, piemēram, Polijas un Rumānijas, bažas. kas baidās no CO2 tirgus, tas var palielināt iedzīvotāju rēķinus par enerģiju. Ministri arī pārkāpa reformas ES pašreizējā oglekļa tirgū, kas liek spēkstacijām un rūpnīcām maksāt, ja tās rada piesārņojumu. Valstis, tostarp Čehija, ir aicinājušas pieņemt noteikumus, kas atvieglo iejaukšanos tirgū, ja oglekļa dioksīda cenas pieaug, un Polija sacīja, ka kompromisa priekšlikums šķiet “izstrādāts tā, lai tas nedarbotos”.

READ  Apspriežam ideju par reģionālās augstskolas apvienošanu Latvijā / Eseja

Jaunais likumu kopums ir izstrādāts, lai sasniegtu ES 2030. gada mērķi samazināt neto emisijas par 55% no 1990. gada līmeņa. Priekšlikumi ar vairākuma ministru atbalstu veidos viņu nostāju turpmākajās sarunās ar Eiropas Parlamentu par galīgajiem likumiem. Šķiet, ka valstis virzās uz atbalstu Eiropas Savienības plānam no 2035. gada efektīvi aizliegt automašīnu ar jauniem iekšdedzes dzinējiem pārdošanu, kas paredz, ka no šī datuma pārdotajām automašīnām oglekļa dioksīda emisija būtu nulle. Itālija, Portugāle, Slovākija, Bulgārija un Rumānija ir lobējušas to atlikt līdz 2040. gadam.

Vācija, Eiropas Savienības lielākais automašīnu tirgus, otrdien pieņēma kompromisu, saglabājot 2035. gada mērķi, taču paziņoja, ka automašīnas, kas spēj darbināt ar atjaunojamu degvielu, joprojām varētu tikt pārdotas pēc 2035. gada, radot zināmu neizpratni par to, ko tas varētu nozīmēt Eiropas autoražotājiem. “Mēs visi esam par piekāpšanos… bet piekāpšanos, kuras rezultātā ir grūti pieņemt nesaprotamus paziņojumus,” sacīja Portugāles enerģētikas ārlietu ministrs Žoau Galampa.

(1 dolārs = 0,9454 eiro)

(Šo stāstu nav rediģējuši Devdiscourse darbinieki, un tas tiek automātiski ģenerēts no koplietotas plūsmas.)

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top