Galīgie dati par 2021. gadu liecina, ka ES pētniecībai un attīstībai iztērēja 331 miljardu eiro, kas ir par 6,9% vairāk nekā iepriekšējo gadu (apmēram 310 miljardi eiro). Salīdzinot ar 2011. gadu, bija pieaugums par 45,0%. Šie izmaiņu tempi ir pašreizējās cenās, kas nozīmē, ka tie atspoguļo cenu izmaiņas un reālās izmaiņas izdevumu līmenī.
Aplūkojot pētniecības un attīstības intensitāti, t.i., izdevumus pētniecībai un attīstībai procentos no IKP, dati uzrāda nelielu kritumu no 2,30% 2020.gadā līdz 2,27% 2021.gadā. Tas skaidrojams ar IKP atgūšanos 2021.gadā pēc krituma ievērojamā krituma 2020.gadā. Covid-19 pandēmijas ietekmes dēļ. Salīdzinot ar 2019. gadu, pirms pandēmijas P&A intensitāte pieauga par 0,05 procentpunktiem (2,23%), savukārt, salīdzinot ar iepriekšējiem 10 gadiem, tā pieauga par 0,26 procentpunktiem.
Pētniecība un attīstība ir galvenais inovāciju virzītājspēks, un pētniecības un attīstības izdevumi un intensitāte ir galvenie rādītāji, ko izmanto, lai uzraudzītu zinātnei un tehnoloģijai piešķirtos resursus visā pasaulē.
Šī informācija nāk no galīgajiem datiem par pētniecības un attīstības izdevumiem, ko šodien publicējis Eurostat. Rakstā ir sniegti daži no detalizētākā Stats Explainer raksta atklājumiem.
Avota datu kopa: rd_e_gerdtot un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
No ES valstīm augstākā pētniecības un attīstības intensitāte 2021. gadā tika reģistrēta Beļģijā (3,43 %), Zviedrijā (3,40 %), Austrijā (3,26 %) un Vācijā (3,13 %), kuru izdevumi pārsniedz 3 % no IKP. Turpretim sešas ES valstis ziņoja, ka pētniecībai un attīstībai izdevumi 2021. gadā bija mazāki par 1% no IKP: Rumānija (0,47 %), Malta (0,65 %), Latvija (0,74 %), Bulgārija (0,77 %), Kipra (0,83 %) un Slovākija (0,92%).
No 2011. līdz 2021. gadam P&A intensitātes samazināšanos reģistrēja tikai septiņās ES valstīs: Somijā (-0,63 procentu punkti), Igaunijā (-0,55 procentu punkti), Īrijā (-0,44 procentu punkti), Luksemburgā (-0,38 procentu punkti), Slovēnijā (- 0,29 procentpunkti), Dānija (-0,18 procentpunkti) un Malta (-0,01 procentpunkts).
Lai gan lielākā daļa ES valstu vairāk IKP iztērēja pētniecībai un attīstībai šajā atsauces periodā, vislielākais pieaugums bija Beļģijā (+1,26 procentu punkti), kam sekoja Grieķija (+0,77 procentu punkti) un Polija (+0,68 bāzes punkti).
Neraugoties uz to pieaugumu, ES izdevumi pētniecībai un attīstībai attiecībā pret IKP joprojām ir zemāki nekā attiecīgie rādītāji, kas reģistrēti Dienvidkorejā (4,93 %), ASV (3,46 %), Japānā (3,34 %) un Ķīnā (izņemot Honkongu) (2,41 %). ) ). %, 2020. gada dati). No 2011. līdz 2021. gadam Dienvidkorejas pētniecības un attīstības intensitāte palielinājās par 1,34 procentpunktiem, kas ir vairāk nekā jebkurā no pārējām četrām ekonomikām.
Uzņēmējdarbības sektors: lielākais tērētājs pētniecībai un attīstībai
Runājot par pētniecības un attīstības izdevumiem pa nozarēm ES, kopš 2000. gada, kad dati pirmo reizi kļuva pieejami, uzņēmējdarbības nozare ir veidojusi lielāko daļu no pētniecības un attīstības izdevumiem. 2021. gadā uzņēmējdarbības sektors veidoja 65,95% no kopējā pētniecībai un izstrādei tajā gadā iztērētā apjoma, kas atbilst 218,32 miljardiem eiro, kam sekoja augstākās izglītības sektors (21,76%; 72,03 miljardi eiro) un valdības sektors (11,64%; 38,55 miljardi eiro). . un privātais bezpeļņas sektors (0,65%; 2,14 miljardi eiro).
Procentuāli no IKP pētniecības un attīstības izdevumi biznesa sektorā veidoja 1,50%, augstākās izglītības sektorā – 0,49%, valsts sektorā – 0,27%, bet privātajā bezpeļņas sektorā – 0,02%. Laikā no 2011. līdz 2021. gadam uzņēmējdarbības sektora blīvums pieauga visvairāk – par 0,23 procentpunktiem.
Avota datu kopa: rd_e_gerdtot un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
