ES enerģētikas plāns saskaras ar pretestību, jo daži vēlas dziļākas pārmaiņas

Eiropas Komisijas plāni pārskatīt bloka elektroenerģijas tirgu dažiem ir atvieglojums, vienlaikus sarūgtinot valstis, kuras ir cīnījušās par vērienīgām reformām, kuras, viņuprāt, ir nepieciešamas, lai aizsargātu pret nestabilajām fosilā kurināmā cenām.

Valstu dažādā reakcija rada pamatu sarežģītām diskusijām starp 27 ES valstīm, kurām jāvienojas ar Eiropas Parlamentu un jāvienojas par galīgajām reformām.

Trešdien ES valstu diplomāti rīkoja pirmās debates par Izpildkomisijas otrdien izklāstītajiem priekšlikumiem. Mērķis ir palielināt tādu ilgtermiņa enerģijas līgumu izmantošanu, kas nodrošina cenu stabilitāti un vājina saikni starp patērētāju rēķiniem un cenu svārstībām īstermiņa enerģijas tirgos.

Valstu grupai, tostarp Dānijai, Vācijai, Latvijai, Luksemburgai un Nīderlandei, kas brīdinājušas par lielām izmaiņām, otrdienas paziņojums radīja zināmu atvieglojumu.

“Priekšlikums paver ceļu jēgpilnai reformai ar ierobežotākām izmaiņām nekā iepriekš apspriests,” sacīja Dānijas enerģētikas ministrs Larss Īgards.

Dānijai un citām reformām piesardzīgām priekšlikumiem ir izšķiroša nozīme, ka priekšlikumi atstāj pašreizējo ES enerģijas cenu noteikšanas sistēmu, kurā tirgus atspoguļo pēdējās spēkstacijas darbības izmaksas, kas nepieciešamas, lai apmierinātu pieprasījumu.

Bieži vien šī ir gāzes stacija, tāpēc augstākas gāzes cenas var paaugstināt elektroenerģijas cenas, pat ja lielākā daļa enerģijas tiek ražota no lētākiem atjaunojamiem avotiem.

Krievijas gāzes piegādes samazinājumi pagājušajā gadā izraisīja gāzes un enerģijas tirgu rekordaugstumu Eiropā, kā rezultātā valstis, tostarp Austrija un Grieķija, mudināja Briseli atsaistīt gāzes cenas no elektroenerģijas.

Pašreizējās sistēmas atbalstītāji saka, ka tirgus cenu signāli palīdz novērst elektroenerģijas padeves pārtraukumus, jo tie ļauj cenām pieaugt, kad piedāvājums ir ierobežots, liekot patērētājiem patērēt mazāk enerģijas.

“Labs tirgus sūta cenu signālus,” sacīja amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.

Amatpersona sacīja, ka viņa galvaspilsēta, visticamāk, nepieņems ES priekšlikumu, ka visam turpmākajam valsts atbalstam jaunām investīcijām kodolenerģijas un atjaunojamās enerģijas jomā būtu jānotiek kā “līgums par starpību” – fiksētas cenas līgums starp elektrostaciju un Valsts. .

Francija, kas plāno būvēt jaunas atomelektrostacijas un modernizēt esošo floti, atzinīgi novērtēja reformas, kuras, pēc Francijas enerģētikas ministres Agneses Panjē-Ronāres vārdiem, veicinās investīcijas kodolenerģētikā.

Atbalstu sniedza arī Spānija.

“Mēs uzskatām par pozitīvu, ka Komisija pieņem, ka Spānijas priekšlikums stiprināt ilgtermiņa un jaudas līgumu lomu ir tās pašas tiesības,” sacīja Spānijas valdības amatpersona, atsaucoties uz Spānijas janvārī izteiktajiem priekšlikumiem paplašināt CFD izmantošanu Eiropā.

Tikmēr valstis, kas bija izsalkušas pēc reformām, nebija apmierinātas.

“Pagājušajā gadā mēs esam vairākkārt lūguši Komisiju nodrošināt, lai augstās gāzes cenas Eiropā automātiski neizraisītu augstākas elektroenerģijas cenas. Līdz šim tai nav izdevies rast risinājumu šim jautājumam,” sacīja Austrijas klimata ministrs Leonors Geslers.

(Ziņo Kate Abnett). Rediģējusi Barbara Lūisa

Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.