Latvija pirmdien paziņoja, ka ir lūgusi Krievijas vēstnieku atstāt valsti tikai dažas stundas pēc līdzīgas Igaunijas, Baltijas valsts, rīcības.
“Krievijas vēstnieks dosies prom līdz 2023.gada 24.februārim,” teikts Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumā, piebilstot, ka tā arī atsauks savu vēstnieku no Maskavas.
“Lēmums pieņemts, ņemot vērā faktu, ka Krievija turpina 2022.gada 24.februārī aizsākto pilna mēroga militāro agresiju pret Ukrainu, kā arī solidarizējoties ar Igauniju un Lietuvu.”
Ciene Baltijas valsts Lietuva aprīlī pasliktināja diplomātiskās attiecības ar Krieviju, reaģējot uz Ukrainas pilsētā Bučas atklātajām zvērībām.
Latvijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka ir informējusi Krievijas vēstnieku par savu lēmumu “pazemināt diplomātisko pārstāvniecību Krievijā līdz lietvedības līmenim”.
Šāds lēmums pieņemts dažas stundas pēc tam, kad Igaunija paziņoja, ka tā izraidīs Krievijas vēstnieku no Tallinas, reaģējot uz Maskavas izraidīšanu no Igaunijas vēstnieka.
Kopš Maskavas iebrukuma Ukrainā pagājušajā gadā ir saasinājies spriedze starp Krieviju un tās Eiropas kaimiņvalstīm.
“Attiecībās ar Krieviju mēs ievērojam paritātes principu,” tviterī angļu valodā raksta Igaunijas Ārlietu ministrija.
Viņa piebilda, ka Krievijas vēstniekam būs jādodas prom vienlaikus ar Igaunijas kolēģi, kuram Maskava lika doties prom 7.februārī.
Krievijas Ārlietu ministrija pirmdien paziņoja, ka ir samazinājusi diplomātiskās attiecības ar Igauniju, apsūdzot Baltijas valsti “pilnīgās bailēs no Krievijas”.
Maskavas paziņojumā teikts, ka šie pasākumi ieviesti pēc tam, kad Igaunija būtiski samazināja darbinieku skaitu Krievijas vēstniecībā Tallinā.
“Krievijas soļi netraucēs mums sniegt nepārtrauktu atbalstu Ukrainai,” tviterī pēc Tallinas atriebības paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Rainsalo.
Francijas preses aģentūra
