Izlaides apjoma samazināšanās eirozonā pagarinājās līdz piektajam mēnesim pēc tam, kad vadošais rādītājs publicēja novembra datus, lai gan krituma temps no oktobra samazinājās, norādot uz grūtiem laikiem kontinenta ekonomikām.
Viņa norādītais piektais ikmēneša izlaides samazinājums pēc kārtas PMI [Purchasing Managers’ Index] Tas palielina iespēju eirozona paslīdēt uz LejupslīdeS&P Global Market Intelligence galvenais tirdzniecības ekonomists Kriss Viljamsons sacīja par Eurozone Composite PMI datiem (PDF). “Tomēr pagaidām palēninājums ir tikai neliels, ar zemāku kopējo samazinājuma tempu novembrī, kas nozīmē, ka reģionā līdz šim šķiet, ka IKP samazināsies tikai par 0,2%.
Eirozonas galīgais saliktais izlaides indekss novembrī bija 47,8, salīdzinot ar 47,3 oktobrī. Jaunākie dati liecina par ilgāko eirozonas ekonomikas sarukumu kopš 2011.-2013.gada recesijas, ko izraisīja reģiona parādu krīze. Eirozonas pakalpojumu biznesa aktivitātes galīgais rādītājs bija 48,5, kas ir nedaudz mazāks nekā oktobra 48,6. Viss, kas ir mazāks par 50, norāda uz ekonomikas samazināšanos.
Apstrādes produkcijas izlaide novembrī saruka, savukārt pakalpojumu sektorā reģistrēts lielākais kritums kopš 2021. gada februāra. Par ekonomiskās situācijas iemesliem ziņojumā minēts pieprasījuma kritums un valdošā enerģētikas krīze.
Ražotāji saskatīja ieguvumus no “uzlabotām piegādes ķēdēm”, sacīja Viljamsons, un bija “pazīmes, ka inflācija ir sasniegusi maksimumu”, piebilstot, ka “recesija varētu būt īslaicīga un salīdzinoši viegla”, ja nebūtu bargas ziemas.
Tomēr slikto laikapstākļu apstākļos nākamajos mēnešos enerģijas cenas varētu pieaugt, kas ne tikai ietekmēs pirktspēju, bet var apdraudēt ražošanas jaudu energoietilpīgās nozarēs, un saskaņā ar šo scenāriju ekonomikas izaugsmes riski nepārprotami novirzīsies uz lejupslīdi. “
Mazumtirdzniecības bizness Eiropā
pēc pēdējiem datiem (PDF(pēc Eurostat datiem mazumtirdzniecības apjoms oktobrī samazinājies par 1,8% eirozonā un par 1,7% Eiropas Savienībā)Eiropas Savienība), salīdzinot ar septembri. Eirozona attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras ir ieviesušas eiro kā savu valūtu.
Mazumtirdzniecība eirozonā samazinājās par 2,7 procentiem un Eiropas Savienībā par 2,4 procentiem salīdzinājumā ar 2021. gada oktobri.
No dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, lielākais kopējā mazumtirdzniecības apjoma samazinājums mēnesī fiksēts Austrijā (-4,6%), Horvātijā (-4,0%) un Beļģijā (-3,3%). Pieaugums bija Luksemburgā (+2,6%), Kiprā, Maltā un Portugālē (+0,5% katrā), kā arī Spānijā (+0,4%).
inflācija Eiropā
Paredzams, ka 12 mēnešu inflācijas līmenis 2022. gada novembrī būs 10 procenti, salīdzinot ar 10,6 procentiem oktobrī, vēsta viena ziņu aģentūra. Atbrīvot 22. novembrī. Šis ir pirmais gada inflācijas līmeņa samazinājums 17 mēnešu laikā pēc kārtas.
“Paredzams, ka novembrī augstākais gada rādītājs būs enerģētikā (34,9 procenti salīdzinājumā ar 41,5 procentiem oktobrī), kam sekos pārtika, alkohols un tabaka (13,6 procenti salīdzinājumā ar 13,1 procentu oktobrī) un neenerģijas rūpniecības preces (6,1 procents; stabils salīdzinājumā ar oktobri), un pakalpojumus (4,2 procenti, salīdzinot ar 4,3 procentiem oktobrī).
Paredzams, ka visaugstākā inflācija novembrī būs Latvijā – 21,7 procenti, kam sekos Luksemburga un Īrija – 21,4 procenti, Slovākija – 15,1 procenti, Itālija – 12,5 procenti, Vācija – 11,3 procenti, Nīderlande – 11,2 procenti un Austrija – 11,1 procenti. procentiem. Slovēnija 10,8%, Beļģija 10,5% un Portugāle 10,3%.
Lai gan inflācija ir pieaugusi, inflācija vēl nav sasniegusi maksimumu, uzskata Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda. “Es vēlētos redzēt inflācijas maksimumu oktobrī, bet baidos, ka tik tālu netikšu.” Pastāsti Eiropas likumdevēji 28. novembrī, ziņo Euractiv.
Sākotnēji inflāciju Eiropā noteica piegādes ierobežojumi, kas radās pēc Covid-19 pandēmijas atkārtotas attīstības. Taču inflāciju šobrīd veicina augstākas enerģijas izmaksas saistībā ar Krievijas karu Ukrainā un augstākas pārtikas cenas sliktās ražas dēļ.
