Inflācija eirozonas valstīs augustā pieauga līdz vēl vienam rekordaugstam līmenim, palielinot spiedienu uz Eiropas Centrālo banku dramatiski paaugstināt procentu likmes.
Patēriņa cenas 19 Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās ir kopīga eiro valūta, pieauga līdz 9,1% salīdzinājumā ar 8,9% jūlijā, trešdien, 31.augustā, ziņoja bloka statistikas aģentūra “Eurostat”.
Pērn šis rādītājs bija 2,2%, un Eiropas Centrālās bankas inflācijas mērķis ir 2%.
Augstākie rādītāji reģistrēti Igaunijā ar 25,2%, Lietuvā ar 21,1% un Latvijā ar 20,8%.
Beļģijā, Grieķijā, Spānijā, Nīderlandē, Slovākijā un Slovēnijā likmes pārsniedza 10 procentus. Eurostat aplēses.
Francijā reģistrēta zemākā inflācija 6,9% apmērā, kam seko Malta un Somija attiecīgi 7,1% un 7,6%.
Tikmēr Vācijā, ES lielākajā ekonomikā, inflācijas līmenis pieauga līdz augstākajam līmenim gandrīz pusgadsimta laikā – 8,8%.
Patēriņa cenas ir pieaugušas kopš 2021. gada novembra, un augusta dati bija devītais rekordaugstais līmenis pēc kārtas eirozonā.
Enerģijas izmaksas joprojām ir galvenais cenu kāpuma virzītājspēks, un gada likme augustā bija 38,3%, salīdzinot ar 39,6% jūlijā.
Pārtikas, alkohola un tabakas cenas pieauga arī vidēji par 10,6 procentiem salīdzinājumā ar 9,8 procentiem jūlijā, jo nesenie karstuma viļņi un sausums Eiropā paaugstināja cenas.
Arī neenerģijas rūpniecības preču cenas ir pieaugušas par vairāk nekā pieciem procentiem – tas ir rūpīgi novērots rādītājs, jo tas nozīmē, ka inflācija izplatās visā ekonomikā, nevis tikai nepastāvīgākajās enerģijas un pārtikas cenās.
Sagaidāms, ka Eiropas Centrālā banka nākamnedēļ paziņos par kārtējo likmju paaugstināšanu, eirozonai nonākot recesijā.
Mājsaimniecības, kas vairāk tērē apkurei, mazāk tērēs citur, īpaši pakalpojumiem, savukārt energoietilpīgās nozares, visticamāk, ierobežos ražošanu, kas varētu veicināt inflāciju.
Politikas veidotāju viedokļi ir sadalīti jautājumā par to, vai ir nepieciešams palielināt noguldījumu likmi par 75 bāzes punktiem (kas šobrīd ir nulle), savukārt citi apspriež nelielu pieaugumu pēc jūlija 50 bāzes punktu kustības pēc 11 gadiem, kad likmes netika paaugstinātas.
Bankai vienlaikus jācīnās ar augstām cenām un zemo izaugsmi, ko bieži dēvē par stagflāciju, atstājot tai iespējas, kas tikai kaitēs eiropiešiem.
Stimuls veicinātu inflāciju, bet stingrākas politikas vēl vairāk palēninātu ekonomiku.
Eiropas ekonomiskās perspektīvas ir drūmas, jo augstākas enerģijas izmaksas, visticamāk, vēl vairāk spiedīs citas cenas, rudenī un ziemā, iespējams, sasniedzot 10 procentu inflāciju.
Sagaidāms, ka Eiropas Centrālā banka atlikušajā gada daļā saglabās augstas procentu likmes, padarot uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanos stingrāku.
