Eirozonas inflācija pagājušajā mēnesī atbilstoši sākotnējai aplēsei pieauga līdz rekordaugstam 8,1%, kas ir vairāk nekā četras reizes lielāka par Eiropas Centrālās bankas mērķi.
Tas arī uzsver Eiropas Centrālās bankas plānus nākamajā mēnesī paaugstināt procentu likmes, lai pieradinātu straujo cenu pieaugumu.
Sākotnēji to noteica piegāžu trūkums pēc pandēmijas un augstās enerģijas cenas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, un tagad inflācija kļūst arvien izplatītāka, un tā ietekmē visu, sākot no pārtikas un pakalpojumiem līdz ikdienas precēm.
Eiropas Savienības statistikas aģentūra Eurostat šodien paziņoja, ka cenu pieaugums 19 valstīs, kurās ir kopīgs eiro, maijā pieauga līdz 8,1% no 7,4% aprīlī saskaņā ar provizorisko aplēsi, kas publicēta 31.maijā.
Lai gan inflācija šobrīd četras reizes pārsniedz ECB noteikto 2% mērķi, politikas veidotāji šķiet vienlīdz nobažījušies par pamatcenu straujo pieaugumu, jo viņi liek domāt, ka strauja inflācija tagad ir otrās kārtas ietekmes neatņemama sastāvdaļa.
Inflācija, izņemot pārtikas un enerģijas izmaksas, ko rūpīgi uzrauga Eiropas Centrālā banka, pieauga līdz 4,4% no 3,9%, bet šaurāks rādītājs, izņemot alkoholu un tabaku, palielinājās līdz 3,8% no 3,5%.
Kamēr galvenais inflācijas virzītājspēks bija enerģijas izmaksu pieaugums par 39%, neapstrādātās pārtikas cenas nepatīkami pieauga par 9%, bet neenerģijas rūpniecības preču cenas pieauga par 4,2%.
Pakalpojumu cena, kur galvenās izmaksas ir algas, pieauga par 3,5%.
Eurostat šodien sniegtie dati liecina, ka Īrijas saskaņotais patēriņa cenu indekss, kas ir inflācijas rādītājs, maijā pieauga līdz 8,3% no 7,3% aprīlī, kas ir virs eirozonas vidējā rādītāja.
Maijā zemākie gada inflācijas rādītāji bija Francijā un Maltā – 5,8%, bet Somijā – 7,1%.
Augstākie gada rādītāji reģistrēti Igaunijā (20,1%), Lietuvā (18,5%) un Latvijā (16,8%).
Eiropas Centrālā banka, bažījoties par cenu kāpumu, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka paaugstinās bāzes procentu likmes par 25 bāzes punktiem jūlijā un vēlreiz septembrī, kad ir nepieciešams lielāks pieaugums, ja prognozes neuzlabosies.
Šie divi soļi palielinātu bankas noguldījumu likmi -0,5% no negatīvās teritorijas, tādējādi izbeidzot astoņus gadus ilgušo eksperimentu ar negatīvām procentu likmēm.
Tomēr pat pārcelšanās jūlijā var būt par vēlu. Gandrīz katra lielākā centrālā banka ir vairākas reizes palielinājusi aizņēmumu izmaksas, kas liecina, ka ECB varētu būt atpalikusi no līknes.
Problēma ir tāda, ka, tiklīdz sāk nostiprināties otrās kārtas sekas, inflācija iesakņojas, galu galā turpinoties caur cenu un algu spirāli, jo darba ņēmēji pieprasa kompensāciju par pirktspējas zudumu.
Un, lai gan algu pieaugums joprojām ir salīdzinoši vājš, pirmajā ceturksnī tas pieauga.
Eiropas Centrālā banka, kas pastāvīgi ir nepietiekami novērtējusi pieaugošo inflāciju, uzskata, ka atalgojums uz vienu darbinieku šogad un nākamgad pieaugs par vairāk nekā 4%, kas ir divreiz lielāks par vēsturisko vidējo rādītāju.
Eirozonas centrālajai bankai, kurai pēdējo divu gadu laikā ceturksni pa ceturksnim bija jāpaaugstina inflācijas prognozes, tagad cenas pieaugs par 6,8% šogad, 3,5% 2023.gadā un 2,1% 2024.gadā.
Tomēr šīs prognozes balstījās uz maksimālo inflāciju aptuveni 7,5% apmērā, kas pagājušajā mēnesī tika pārsniegts.
