Pieaugošais nelegālo imigrantu skaits, kas ierodas Eiropas Savienībā un Šengenas zonas dalībvalstīs, ir pamudinājis tās izmantot dažādas pieejas, lai risinātu savu darbību, tostarp šeit uzliekot uz robežām fiziskas barjeras.
Oficiāls dokuments, kas 2022. gadā tika prezentēts Eiropas Parlamenta deputātiem un darbiniekiem, liecina, ka no 2014. līdz 2022. gadam fiziskās barjeras pie ES ārējām robežām pieauga no 315 km līdz 2048 km, ziņo SchengenVisaInfo.com.
Tas nozīmē, ka 2022. gadā, kad tika publicēts ziņojums, aptuveni 13 procenti jeb 1535 kilometri no ES ārējām sauszemes robežām bija iežogoti.
“Ir izvirzīti divi oficiāli iemesli robežu žogu būvniecībai: nelegālās migrācijas novēršana un terorisma apkarošanadokuments norāda.
Tas arī atklāj, ka pirmo robežžogu Eiropā deviņdesmito gadu sākumā uzcēla Spānija, lai novērstu nelegālo migrāciju uz diviem anklāviem Marokā – Seūtu un Meliļu. Tomēr žogu skaits visā Eiropā ir palielinājies galvenokārt pēc 2015./2016. gada migrācijas krīzes.
Sākumā saspīlējums un pēc tam Krievijas iebrukums Ukrainā pamudināja vairākas ES valstis uz austrumu robežas būvēt jaunus žogus ar Baltkrieviju un Krieviju.
Starp jaunākajiem Eiropas Savienības valstu uzceltajiem žogiem ir Evros žoga pagarinājums starp Grieķiju un Turciju, ko Somija nesen sāka būvēt Belkolā, Imatrā, uz robežas ar Krieviju, kā arī žogs starp Ungāriju. un Serbija. nesen augstāks.
Grieķija paplašina robežas žogu ar Turkiye vēl par 35 kilometriem
Robežžogs starp Grieķiju un Turciju, ko Grieķijas varas iestādes uzcēlušas, cenšoties novērst turpmāku nelegālu migrantu iekļūšanu no kaimiņvalsts, kas nav ES dalībvalsts, ir 37,5 kilometrus garš. Tomēr Grieķijā notiek darbs, lai šo žogu pagarinātu par papildu 35 kilometriem.
Turklāt imigrācijas un patvēruma ministrs Notis Mitarakis intervijā telekanālam SKAI TV sacīja, ka nākotnē Evrosas žogs tiks pagarināts līdz 200 kilometriem no sauszemes robežas ar Turciju.
“KYSEA lēmums ir pārvarēt apmēram ik pēc 200 kilometriem no Grieķijas un Turcijas robežas. Kopš 2011. gada ir bijis divpadsmit ar pusi kilometru garš žogs, un 2020. gadā šim žogam tika pievienoti vēl 25 kilometri. Un aizvakar tika parakstīti vēl 35 kilometri.“, apliecināja ministrs.
Pēc viņa teiktā, jau tiek apspriests pagarinājums vēl par 80 kilometriem, kam no Eiropas Savienības nodrošināti 100 miljoni eiro.
Somija būvē eksperimentālu žogu uz austrumu robežas Imatrā
2023. gada 28. februārī Somija sāka koku likvidēšanu uz robežas ar Krieviju Imatrā, lai atbrīvotu ceļu žoga būvniecībai.
Laika posmā no 2023. līdz 2025. gadam Somija plāno uzbūvēt aptuveni 70 kilometrus garu robežžogu, 55 kilometrus uz Somijas dienvidaustrumiem, septiņus kilometrus līdz Karēlijas ziemeļiem un piecus kilometrus uz Kainu un Lapzemi.
Varas iestādes arī plāno blakus žogam izbūvēt ceļu robežpatruļu un uzturēšanas darbu veikšanai. Vienlaikus līdzās ceļam tiks atvērta aptuveni desmit metru plata atvere, lai nodrošinātu tehnisko novērošanu un samazinātu kritušo koku radītos postījumus.
Paredzēti arī žoga vārti, kas ļaus patruļai pierobežā un dzīvniekiem.
Līdz šim valdība ir ierosinājusi finansējumu kopumā 6 miljonu eiro apmērā ārpus budžetā paredzētajiem tēriņu limitiem izmēģinājuma barjerai, kas būtu jāpabeidz līdz 2023. gada jūlija beigām.
Ungārija izveido augstāku robežžogu ar Serbiju
Ungārijas varas iestādes strādā, lai palielinātu robežas žoga augstumu ar Serbiju, kā arī lai to nostiprinātu.
Šāds solis noticis pēc tam, kad žogu vairākos punktos sabojāja migranti, kuri robežu šķērsoja nelegāli, un Ungārijas valsts ministrs Penss Retvari apgalvoja, ka stiprāka žoga uzstādīšana novērsīs “Eiropa no nepieciešamības atjaunot robežkontroli.“
“Ja Ungārija nenosargās savas robežas, daudzām Eiropas valstīm nāksies atkārtoti pārbaudīt savas robežas, kas ne tikai sagādās neērtības ceļojot, bet arī kaitēs Eiropas ekonomikai.sacīja ārlietu ministrs Retvaripoint.
Šī siena tika uzcelta no 2015. līdz 2017. gadam un ir 158 kilometrus gara. 2015. gadā valsts kopā ar Horvātiju uzcēla arī 131 kilometru garu žogu.
2017.gadā valsts premjerministrs Viktors Orbans lūdza Eiropas Savienībai atlīdzināt pusi no šo žogu izmaksām 400 miljonu eiro apmērā, taču kas tāds nenotika.
Citas sienas celtas uz Eiropas Savienības robežām
Bulgārijai ir 235 kilometrus garš robežas žogs ar Turciju, kas tika uzbūvēts no 2014. līdz 2017. gadam, savukārt Igaunijai ir 104 kilometrus garš ārējās robežas žogs ar Krieviju, kas tika uzbūvēts no 2018. līdz 2021. gadam.
Latvijai ir arī žogs ar Krieviju, kura būvniecība sākās 2015. gadā un vēl nav pabeigta. Paredzēts, ka žoga garums ir 93 kilometri. Vienlaikus arī Latvija joprojām turpina būvēt žogu ar Baltkrieviju, kas kopš 2021.gada ir 36,9 kilometrus garš.
Līdzīgi Lietuva uzcēla 502 kilometrus garu žogu uz robežas ar Baltkrieviju un 45 kilometrus garu žogu uz robežas ar Baltkrieviju. Pirmais tika uzbūvēts no 1999. līdz 2022. gadam, bet otrais no 2017. līdz 2018. gadam.
Tikmēr Slovēnijai ir žogs ar Horvātiju 198,7 kilometru garumā. Savukārt Polijai ir 186 kilometrus garš žogs, bet Baltkrievijā uzbūvēts 2021. gadā.
Citi īsāki žogi ir šādi:
- Francija — Apvienotā Karaliste (Kalē) — 65 km garš žogs, kas uzbūvēts no 2015. līdz 2021. gadam
- Norvēģija-Krievija (Storskog): tikai 0,2 km gara žoga, kas uzbūvēta 2016. gadā
- Austrija – Slovēnija (Spielfeld) – 3,3km žogs uzbūvēts 2015.-2016.g.
- Austrija – Itālija (Brennere) – 0,25 kilometrus garš žogs uzbūvēts 2016. gadā
>> Eiropas Savienības valstis turpina paplašināt fiziskos šķēršļus, lai novērstu migrantu nelegālo ieceļošanu
