Eiropas Savienība cenšas atdzīvināt attiecības starp Latīņameriku un Karību jūras reģiona valstīm, vienlaikus distancējoties no Ķīnas un Krievijas

Brisele, 17. jūlijs (Reuters). Vairāk nekā 50 līderi no Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm pirmdien rīkos savu pirmo samitu astoņu gadu laikā, pievienojot stimulu Eiropas Savienības centieniem izveidot jaunus politiskos un ekonomiskos sabiedrotos, ko mudināja Ukrainas karš un Ukraina. Ķīnas aizdomas.

Paredzams, ka divu dienu ES un CELAC samitā Briselē abas puses vēlēsies veidot ekonomiskas partnerības, taču delikātās diskusijas par Krievijas iebrukumu Ukrainā un Eiropas lomu vergu tirdzniecībā var sarežģīt sarunas.

Neatkarīgi no iznākuma, amatpersonas teica, ka pati sanāksme iezīmēja soli pretī ciešākām saitēm.

“Svarīgākais sanāksmes jautājums ir pati sanāksme,” Argentīnas ārlietu sekretāra vietnieks Latīņamerikas un Karību jūras reģionā Gustavo Martiness Pandiani sacīja nelielai žurnālistu grupai Briselē. “Pēc astoņiem gadiem mēs beidzot varam atjaunot savienojumu.”

ES ir paziņojusi, ka vēlas kopīgu deklarāciju, kas nosoda Krieviju, taču zina, ka to būs grūti panākt. Lai gan lielākā daļa Latīņamerikas un Karību jūras valstu kopienas valstu februārī atbalstīja Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūciju, kas aicināja nekavējoties izvest Krievijas spēkus, Nikaragva balsoja pret to, bet Bolīvija, Kuba un Salvadora atturējās.

Brazīlijas prezidents Luiss Inacio Lula da Silva sevi pieteicis kā potenciālu neitrālu miera starpnieku.

Un Eiropas Savienība atdalījās no Krievijas, kas līdz Ukrainas kara sākumam pagājušā gada februārī bija lielākā gāzes piegādātāja Eiropas Savienībai.

Tā arī vēlas samazināt savu atkarību no Ķīnas un veidot alianses ar “uzticamiem partneriem”, lai atvērtu vairāk tirgu tirdzniecībai, nodrošinātu elektromobiļiem nepieciešamos minerālus un plašāku pāreju uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku, piegādes ķēdi, kurā dominē Ķīna.

ES ir atzinusi, ka dažkārt ir atstājusi novārtā savus partnerus Latīņamerikā, Ķīnai augot reģionā, taču regulārie samiti starp ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienu var nodrošināt pretsvaru Pekinai.

Visi 60 līderi ir uzaicināti uz Briseles sarunām, bet Salvadoras, Meksikas, Peru un Venecuēlas prezidenti ir starp tiem, kuriem nav paredzēts doties ceļojumā.

Lai gan viņi vēlas investēt ES, CELAC partneri parasti vēlas, lai litija bateriju vai elektrisko transportlīdzekļu apstrāde un ražošana gūtu ekonomiskus ieguvumus, nevis mazāku peļņu no lādētajiem metāliem, kas tiek apstrādāti citur.

Eiropas Savienība virzās uz priekšu, lai noslēgtu tirdzniecības līgumu ar Čīli, pasaulē lielāko vara ražotāju un otro lielāko litija ražotāju, un amatpersonas ir paziņojušas, ka līgums varētu stāties spēkā nākamgad.

Tā arī cenšas atvērt tirdzniecības darījumus ar Meksiku 2018. gadā un ar Mercosur bloku, ko veido Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja 2019. gadā, lai gan amatpersonas samita laikā mazināja cerības uz sasniegumiem.

Eiropas Savienība un Argentīna pirms samita sākuma parakstīs saprašanās memorandu par sadarbību enerģētikas jomā.

ES var arī sniegt sīkāku informāciju par plāniem investēt 10 miljardus eiro (11,2 miljardus ASV dolāru) Latīņamerikas un Karību jūras reģiona kopienas infrastruktūras projektos Global Gateway iniciatīvas ietvaros (1 ASV dolārs = 0,8907 eiro).

(Filipa Blenkinsopa ziņojums) Rediģējusi Barbara Lūisa

Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.