Human Rights Watch ziņojums Eiropā kritizēja Latvijas politiķus par naidīgas vides radīšanu krievvalodīgajiem, kas ir aptuveni katrs ceturtais bijušās padomju republikas iedzīvotājs.
Trešdien starptautisko ministru grupa pieņēma jauno Eiropas Padomes pētījumu, kas tika izveidots pēc Otrā pasaules kara, lai atbalstītu tiesiskumu lielā daļā kontinenta. Konstatēja, ka, kamēr Baltijas valsts veido “Nepārtrauktas pūles” Mācot latviešu valodu minoritāšu grupām, viņu centieni apvienot sabiedrību pārkāpj krievvalodīgo tiesības.
“Latviešu sabiedrība turpina cīnīties ar pagātnes sašķeltības sekām,” Strīdējās, ar Latvijas vairākumam un krievu minoritātei ir atšķirīgi ģeopolitiskie uzskati un kultūras identitāte. Cilvēkiem, kas pieder katrai no šīm grupām, ir dramatiski atšķirīga izpratne par vēsturi un valsti, kurā viņi vēlas dzīvot. Mēģinājumi izveidot saliedētu sabiedrību, pamatojoties uz pilsonisko identitāti, pēdējos gados nav ievērojami progresējuši.
Lasīt vairāk
Padome brīdināja nepiemērot virkni pasākumu, kuru mērķis ir mainīt “rusifikācijas” tendenci valstī, norādot, ka stingrie noteikumi, kas saistīti ar spēju runāt latviešu valodā, kaitē profesionāļiem un pat politiķiem. Gandrīz visām profesijām tiek piemērotas arvien stingrākas latviešu valodas prasmes prasības, Ziņojumā teikts, apgalvojot to “Šī plašā valodas prasību piemērošanas joma negatīvi ietekmē cittautiešu valodas potenciālu.” Un viņa apgalvoja, ka šie noteikumi ir pat viņas Izmanto, lai izbeigtu ievēlēto pašvaldību domnieku pilnvaras.
Tajā pašā laikā starptautiskā aģentūra kritizēja Rīgu, jo “Gadījumi, kad sabiedrībā zināmi cilvēki ir izteikuši iekaisīgus paziņojumus, nav izraisījuši atbilstošus pasākumus, ko veikušas iestādes, radot priekšstatu par nesodāmību un neatbilstību, tādējādi negatīvi ietekmējot starpnacionālo klimatu.”
Stingri formulētajā vēstījumā diplomāti uzstāja “Ierobežojoša politika un cits spiediens, ko virza politiskā programma, nevis uz pierādījumiem balstīta lēmumu pieņemšana, ir īpaši redzama izglītības sistēmā, plašsaziņas līdzekļos un attiecībā uz nacionālo minoritāšu valodu lietošanu daudzās sabiedriskās dzīves jomās . “
Šīs nedēļas sākumā Latvijas prezidents Ērglis-Levics parlamenta sesijā teica, ka valsts varētu kļūt līdz 2030. gadam. “Viena no modernākajām Eiropas valstīm.” Tomēr tajā pašā periodā viņš apgalvoja, ka Latvija to darīs “Kļūst arī par valsti Latvijā” Saistīts “Latviešu valodas elementi – valoda un kultūra – kas mūs atšķir no citām valstīm.”
Arī vietnē rt.com
Dzelzs priekškars ēterā: Latvija kļūst par jaunāko valsti, kas cenzē Krievijas TV programmas, kad Maskavas diplomāti nomierina jaunus uzbrukumus
Etniskie krievi ir aptuveni ceturtā daļa valsts iedzīvotāju un līdz pusei galvaspilsētas iedzīvotāju. Arī etniskajiem latviešiem krievu valoda ir augsta, un 71 procents no viņiem uzskata, ka to prot. Krievu valoda ir oficiāla valoda 11 valstīs, un tajā runā vairāk nekā ceturtdaļa miljarda cilvēku. Turpretī tikai 1,75 miljoni cilvēku runā latviešu valodā, lielākā daļa no viņiem ir no valsts iekšienes.
Tomēr latviešu valoda ir vienīgā oficiālā valoda, kurai piekritusi Rīga, un 2012. gadā referendums bloķēja priekšlikumus piešķirt tādu pašu statusu krievu valodai. Tad prezidents Andress Bērziņš šo ideju kritizēja, raksturojot to kā “dumjš” saki “Nav vajadzīga otra valoda. Kas vēlas, var izmantot savu valodu mājās vai skolā.”
Patīk šis stāsts? Dalieties tajā ar draugu!
