Eiropas Savienībai nav izdevies stāties pretī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, un tagad tai ir jāveido elastīgas alianses visā pasaulē un jāatrod jauni draugi, CNBC Pasaules ekonomikas foruma sesijā sacīja esošie un bijušie līderi.
“Mēs esam ļoti koncentrējušies uz šo krīzi tādā ziņā, ka mēs domājam, ka šī krīze ir Krievija pret Rietumiem – tā ir daudz plašāka,” Davosā sacīja bijušais Somijas premjerministrs Aleksandrs Štābs.
Šā mēneša sākumā ES augstākais diplomāts Hoseps Borels skaidroja, kā Rietumiem tagad ir jāpievērš lielāka uzmanība pārējai pasaulei, izņemot Ķīnu, lai mēģinātu panākt, lai šīs valstis nosoda Maskavu un tās uzbrukumu Ukrainai.
Runājot ar CNBC Septiņu ārlietu ministru grupas sanāksmes kuluāros, Borels norādīja, ka Eiropa būtībā ir atteikusies no mēģinājuma saskaņot Ķīnu ar tās uzskatiem par iebrukumu. Lai pārliecinātu Ķīnu, [it] Tas ir grūts darbs,» viņš 12. maijā sacīja CNBC reportierim Stīvam Sedgvikam.
Ķīnas varas iestādes līdz šim ir atteikušās pilnībā nosodīt Krievijas nepamatoto iebrukumu kaimiņvalstī – pēc tam, kad tās atturējās balsojumā par ANO Drošības padomes rezolūciju, kas nosoda Maskavu.
Taču Ķīna nav vienīgā valsts, kas konflikta laikā ir palikusi mierīga. Indija, Brazīlija un Apvienotie Arābu Emirāti bija kautrīgi, kad runa bija par Krieviju.
Štābs, kurš bija arī Somijas finanšu un ārlietu ministrs, sacīja, ka karš Ukrainā izraisīja plašākas debates par jauno pasaules kārtību.
“Mums, eiropiešiem un ziemeļamerikāņiem, tās ir neērtas debates, jo mēs zinām, ka šajās debatēs mums ir vairāk ko zaudēt nekā iegūt,” viņš sacīja CNBC.
Lai sasniegtu savus ārpolitiskos mērķus, ES, iespējams, nāksies skatīties tālāk par ASV, kur Borels sacīja, ka blokam ir jāzina, kā “mēs esam tikuši galā ar visiem pasaulē, lai izskaidrotu Ukrainā notiekošo”.
Elastīgas alianses
Šeit ES vajadzētu būt “nedaudz elastīgākai” savā domāšanā, sacīja Stubs, norādot, ka elastīgas alianses ir nākotnes risinājums.
“Tas dažos gadījumos nozīmēs, ka mēs sadarbosimies ar valstīm, ar kurām mēs neesam apmierināti,” viņš sacīja, norādot uz zināmu Eiropas līderu liekulību.
Austrijas ārlietu ministrs Aleksandrs Šalenbergs, uzstājoties tajā pašā komitejā, sacīja, ka ES ir bijusi “naiva”, gatavojoties Putina iebrukumam Ukrainā, un karš kļuvis par bloka “šoka terapiju”.
Daudzus gadus daudzas Eiropas valstis ir centušās sadarboties ar Kremli, cenšoties palielināt ekonomiskās saites ar Krieviju un vismaz mēģināt noturēt Putinu pēc iespējas tuvāk Rietumu vērtībām. Tā noteikti bija, piemēram, Vācijai, kas strauji palielināja energoapgādi no Krievijas pat pēc Maskavas nelikumīgās Krimas aneksijas 2014. gadā.
Arī cita ES valsts Ungārija pēdējos gados ir padziļinājusi attiecības ar Kremli.
Šie darījumi tika noslēgti, neskatoties uz brīdinājumiem no Baltijas valstīm – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas -, kuras, ņemot vērā to vēsturi ar savu lielāko kaimiņu, kopš Padomju Savienības sabrukuma bija mēģinājušas tuvoties Rietumiem.
“Es teicu liekulību, es teicu naivumu, un es teikšu, ka daļa no tā ir tikai alkatība,” šonedēļ tajā pašā Davosas diskusijā sacīja Ukrainas bijusī finanšu ministre Natālija Garesku.
“Tā kā kopš tā laika esam saņēmuši daudz brīdinājumu [2007] Minhenes drošības konference, kurā Putins pieteica karu pret liberālo režīmu un karu Čečenijā.. Viņš iebruka Gruzijā un iebruka Ukrainā.. Kas mums vairāk jāzina par viņa deklarētajiem nodomiem? “
Eiropas Parlamenta priekšsēdētājai Robertai Mecolai ES vairs nav īstais brīdis vainot sevi, bet gan teikt, ka tā vairs nekad necietīs no bezdarbības.
“Mēs esam paņēmuši to, kas būtu bijis daudzu gadu pārtraukums, skatoties prom no problēmām, kas bija mūsu sliekšņa priekšā, skatoties prom no krīzēm un lielām traģēdijām, piemēram, Afganistānā, kas notiek mūsu bezdarbības dēļ. Tāpēc es domāju, ka tas ir drīzāk, nevis skatīšanās prom,” Mitsola sacīja CNN. C Davosā: “Es saku, ka mēs bijām savtīgi, pieņemsim, ka viņa ir savtīga, tagad ir laiks to vairs nedarīt.”
