Dzīves ilgums dzimšanas brīdī Kopumā pēdējo desmit gadu laikā tas ir palielinājies Eiropas Savienība Oficiālā statistika liecina, ka paredzamais mūža ilgums kopš 1960. gadiem ir pieaudzis vidēji par vairāk nekā diviem gadiem desmitgadē. Tomēr jaunākie pieejamie dati liecina, ka daudzās ES dalībvalstīs dzīves ilgums ir apstājies vai samazinājies.
Dažās dalībvalstīs (galvenokārt Rietumeiropā) paredzamais mūža ilgums atgriezās līmenī, kas bija pirms Covid, savukārt citās (galvenokārt Austrumeiropā, tostarp Latvijā) pandēmijas ietekmi cieta vēlāk un pilnībā 2021. gadā.
Saskaņā ar provizoriskiem datiem par 2021. gadu, 2020. gadā aizsāktajai COVID-19 pandēmijai bija negatīva ietekme, jo paredzamais dzīves ilgums dzimšanas brīdī 2021. gadā samazinājās gandrīz pusē ES dalībvalstu. Lielākais samazinājums tika lēsts Slovākijā un Bulgārijā (-2,2 gadi). ) salīdzinājumā ar 2020. gadu, kam seko Latvija (-2,1) un Igaunija (-2,0).
Salīdzinot ar 2019. gadu pirms pandēmijas, kopējā ietekme uz paredzamo dzīves ilgumu joprojām ir negatīva visās ES dalībvalstīs, izņemot Luksemburgu (+0,1), Maltu un Zviedriju (2019. gadā un 2021. gadā vienāds līmenis). Dažos gadījumos paredzamais dzīves ilgums 2021. gadā pasliktinājās, kā rezultātā tiek lēsts, ka kopējais zaudējums pārsniedz divus gadus. Lielākais samazinājums salīdzinājumā ar 2019.gadu fiksēts Bulgārijā (-3,7), Slovākijā (-3,0) un Rumānijā (-2,7).
Šī informācija nāk no provizoriskās aplēses Par 5. maijā publicēto paredzamo mūža ilgumu, kas liecina, ka 2020. gadā Latvijas iedzīvotāji var nodzīvot vidēji 75,5 gadus, bet 2021. gadā – 73,4 gadus. Kā iepriekš ziņoja LSM, Latvijas sievietes Latvijā dzīvo aptuveni desmit gadu ilgāk nekā vīrieši vidēji.
Dzīves ilguma izmaiņas, 2021
Foto: Eurostat
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
