Latvijas valsts uzņēmuma “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā konkursā par pierobežas infrastruktūras stiprināšanu uz Latvijas un Krievijas robežas ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu iesniedza “Citrus Solutions” un “Hagberg Construction”.
Abiem uzņēmumiem tika uzdots uzstādīt žogu 16 kilometru un 12,5 kilometru attālumā no robežas. Kā ziņo VNĪ valdes priekšsēdētājs Reinārs Griškevičs, Citrus Solutions piedāvāja šo darbu veikt par 7,54 miljoniem eiro, bet Hadberg Constructions – par 7,27 miljoniem eiro.
Cenu salīdzināšana atlikušajās divās daļās tika pārtraukta, jo konkurentu iesniegtie piedāvājumi pārsniedza paredzamās izmaksas. Uz šiem zemes gabaliem tiks veikta atkārtota žoga būvniecības cenu aptauja. Bet pirms tam amatpersonas pievienos izmaiņas konkursa tehniskajās specifikācijās. Maksimālais līguma izpildes termiņš ir 52 kalendārās nedēļas pēc līguma parakstīšanas.
Par to ziņoja Griškevičs
Drīzumā atkal atsāksies būvdarbi uz Latvijas un Krievijas robežas.
Tas nozīmē, ka nožogojumi tiks uzcelti vietās, kur agrāk žoga nebija. Griškēvičs arī sacīja, ka šogad visās nepieciešamajās robežas daļās tiks izveidota būvkompānija. Plānots, ka būvdarbi tiks pabeigti paredzētajos apstākļos.
Pavisam tika saņemti desmit piedāvājumi par žogu būvniecību vairākās robežas daļās. To pārskatīšana turpinās. Viss darbs ir sadalīts 14 daļās. Maksimālais šī līguma izpildes termiņš ir 44 kalendārās nedēļas. Tomēr konkurenti var iesniegt piedāvājumus arī ar īsāku izpildes termiņu.
VNĪ veica arī situācijas apskatu 180 kilometru garumā no robežas, kur iepriekš nebija nožogojuma. Tas palīdzēja noteikt situāciju apgabalā, kas palīdzēja rūpīgi plānot būvdarbus, tostarp mežu izciršanu. Audita rezultāti tiks izmantoti turpmāk – konkrēti, lai sagatavotu tehniskās specifikācijas pierobežas infrastruktūras ierīkošanai.
Ņemot vērā pieredzi attiecīgas infrastruktūras ierīkošanā uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, amatpersonas veica dzīvnieku migrācijas ceļu izpēti robežas tuvumā. Līdz šim uz robežas ir identificēti 15 nozīmīgi zālēdāju migrācijas ceļi. Lai atvieglotu dzīvnieku migrāciju, tiks uzstādīti speciāli vārti. Šobrīd valsts drošība Latvijā ir prioritāte, tāpēc tā paliks slēgta vismaz vairākus gadus. Mainoties ģeopolitiskajai situācijai, var tikt mīkstināta sabiedriskā kārtība un robežkontroli uzticēt viedajām tehnoloģijām.
Latvijas-Krievijas robeža ir 283,6 km gara.
VNĪ prioritāte šobrīd ir pabeigt jau iesākto infrastruktūras ierīkošanu un izbūvēt nožogojumu vietās, kur šobrīd žoga nav. Robežžogu plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām. Atlikušo pierobežas infrastruktūru plānots pabeigt līdz 2025. gadam.
Uz Latvijas-Krievijas robežas šobrīd ir aptuveni 180 kvadrātkilometru iežogota teritorija un vismaz 53 kilometri robežapsardzes infrastruktūras. Liela daļa Krievijas robežas jau ir atmežota, ļaujot žogu uzbūvēt ātrāk.
Robežu nostiprināšanas projekta uzraudzību veic Ārējās robežas infrastruktūras būvniecības uzraudzības komiteja, kurā darbojas Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, LR Ārlietu ministrijas pārstāvji. Lauksaimniecība. Vides aizsardzība un reģionālā attīstība, Valsts robežsardze, Valsts pagaidu aģentūra, Valsts radio un televīzijas centrs, VNĪ, Latvijas valsts meži, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, Nacionālie bruņotie spēki.
Lasi arī: Latvijas iedzīvotāji aktīvi ziņo par aizdomīgām personām, stāsta Valsts robežsardzes priekšnieks
