VISEGRADA, Bosnija un Hercegovina (AP) — tonnas atkritumu tiek izmestas slikti organizētos upes krastu poligonos vai tieši ūdensceļos, kas plūst cauri trim valstīm, kas galu galā sakrājas aiz atkritumu barjeras Drinas upē Bosnijas austrumos mitrā laikā ziemā un agrā sākumā. ziema. strūklaka.
Šonedēļ barjera atkal ir milzīgas peldošas izgāztuves ārējā mala, kas piepildīta ar plastmasas pudelēm, sarūsējušām mucām, nolietotām riepām, sadzīves tehniku, dreifējošu koku un citiem atkritumiem, ko upe savāca no tās pietekām.
Vietējie vides aktīvisti sūdzas, ka Bosnijas hidroelektrostacijas uzceltās upes nožogošana dažus kilometrus augšpus dambja pie Višegradas ir pārvērtusi pilsētu par nevēlamu reģionālo izgāztuvi.
Spēcīgās lietavas un neparasti siltais laiks pagājušajā nedēļā izraisīja vairāku upju un strautu pārplūdi Bosnijā, Serbijā un Melnkalnē, izraisot plūdus apkārtējos rajonos un liekot daudziem cilvēkiem pamest savas mājas. Piektdien temperatūra daudzviet pazeminājās, lietum pārtopot sniegā.
“Pēdējās dienās esam redzējuši spēcīgas lietusgāzes un lielus plūdus un milzīgu ūdens aizplūšanu no (Drinas pietekām) Melnkalnē, kas, par laimi, tagad atkāpjas,” sacīja Diāna Fortola no vides grupas Eco Centar Visegrad.
“Diemžēl milzīgais atkritumu pieplūdums nav apstājies,” viņš piebilda.
Drinas upe tek 346 kilometrus (215 jūdzes) no Melnkalnes ziemeļrietumu kalniem caur Serbiju un Bosniju. Dažas tās pietekas ir pazīstamas ar savu smaragda krāsu un satriecošo ainavu. Posms gar Bosnijas un Serbijas robežu ir slavens ar spārēm, kad nav “atkritumu sezona”.
Fertola sacīja, ka pēdējo dienu laikā aiz atkritumu barjeras pie Drīnas upes ir uzkrājušies aptuveni 10 000 kubikmetru (vairāk nekā 353 000 kubikpēdu) atkritumu. Tāda pati summa pēdējos gados ir izņemta no šīs upes teritorijas.
Atkritumu izvešana ilgst vidēji līdz sešiem mēnešiem. Tas nonāk pašvaldības izgāztuvē Višegradā, kurā, pēc Fertola teiktā, “pat nav pietiekami daudz jaudas, lai apstrādātu[pilsētas]sadzīves atkritumus”.
“Ugunsgrēki (pašvaldības) izgāztuvē vienmēr deg,” viņš teica, raksturojot tur esošos apstākļus kā “ne tikai lielu apdraudējumu videi un veselībai, bet arī lielu apmulsumu mums visiem.”
Pēc gadu desmitiem ilgajiem postošajiem 90. gadu kariem, kas pavadīja Dienvidslāvijas sabrukumu, Balkāni ekonomiski un vides aizsardzības ziņā atpalika no pārējās Eiropas.
Reģiona valstis ir guvušas nelielu progresu efektīvu un videi nekaitīgu atkritumu apglabāšanas sistēmu izveidē, neskatoties uz to, ka tās vēlas pievienoties ES un ir pieņēmušas dažus ES tiesību aktus un noteikumus.
Visā reģionā kalnos un ielejās atrodas neatļautas izgāztuves, savukārt uz ceļiem karājas atkritumi un kokos karājas plastmasas maisiņi.
Papildus upju piesārņojumam daudzas Rietumbalkānu valstis cieš no citām vides problēmām. Viens no aktuālākajiem ir ārkārtīgi augstais gaisa piesārņojuma līmenis, kas ietekmē vairākas reģiona pilsētas.
“Cilvēkiem ir jāpamostas līdzīgām problēmām,” sacīja Višegradas iedzīvotājs Radoss Brekalovičs.
