Viens no galvenajiem VVD uzdevumiem bija pievērsties bīstamo atkritumu un videi kaitīgo produktu apsaimniekošanai un piesārņojošo darbību uzskaites nepieciešamībai. “Pirms kampaņas mēs aprēķinājām, ka ceturtā daļa veikalu varētu nebūt reģistrēti,” sacīja Baklana-Ansberga. “Pēc gandrīz 180 pārbaudēm konstatējām, ka šis procents ir mazāks, jo daži veikali, kas reģistrējuši darbību ieņēmumu dienestā, vairs nepastāv. Tātad Latvijā piektā daļa pakalpojumu nav reģistrēti. Teiksim, tie, kuri ir nereģistrēti tiek uzskatīti par mazākiem. , tie nav galvenais pakalpojumu sniedzējs. Nereģistrētajos pakalpojumos pārkāpumi galvenokārt saistīti ar atkritumu, īpaši bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu.”
Šobrīd Vides departamentā savu darbību ir reģistrējuši 2588 autoservisi, bet 600-650 un vairāk nav reģistrēti. Lielākā nereģistrēto veikalu koncentrācija atrodas ap blakus Rīgu un ap lielākajām pilsētām. Rīgas apkārtējie stāsta, ka galvenais nereģistrēšanās iemesls ir tas, ka tuvumā nav pieejama atkritumu izmešanas vieta. Tas nozīmē, ka visbiežāk atkritumi tiek utilizēti neatbilstoši, tostarp sadedzinot.
Nereti valsts vides dienests par pārkāpumu uzzina, kad jau ir saņēmis sūdzības par degšanu un melnajiem dūmiem.
“Pēc principa “konsultē vispirms” dosimies pie uzņēmumiem, kas tikko ieguvuši reģistrāciju, lai iepazīstinātu ar noteikumiem un prasībām,” sacīja Rīgas reģionālās vides padomes direktors Kalvis Avotičs. Ja konstatēsim pārkāpumus, dosim 30 dienu termiņu, kurā nepilnības un pārkāpumus varēs novērst. Pēc tam mēs strādājam administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros. Un sodi par atkritumu apsaimniekošanas pārkāpumiem var būt dažādi, līdz 2800 eiro.”
Ja sabiedrība redz kaitējumu videi, par to var ziņot video Mājaslapa, aplikācija vai tālrunis: 26338800.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
