Dānija un Latvija ir kļuvušas par jaunākajām ES dalībvalstīm, kas ir pieņēmušas jaunas Eiropas Jūras, zivsaimniecības un akvakultūras fonda (EMFAF) programmas un saņems attiecīgi 201 miljonu eiro (210,7 miljonus ASV dolāru) un 135 miljonus eiro (141,5 miljonus ASV dolāru) finansējumu. Nākamais periods ir seši gadi.
Kopējais finanšu piešķīrums Dānijas programmai no 2021. līdz 2027. gadam ir 287 miljoni eiro (300,8 miljoni ASV dolāru), savukārt Latvijai ir 192,7 miljoni eiro (202 miljoni ASV dolāru).
Komisija paziņoja, ka Dānija ir izvēlējusies 86 procentus no programmas piešķīruma jeb 246,3 miljonus eiro (258,1 miljonu ASV dolāru) piešķirt ilgtspējīgai zivsaimniecībai; 8 procenti jeb 23,6 miljoni eiro (24,7 miljoni ASV dolāru) tiks ieguldīti ilgtspējīgā akvakultūrā; un 6 procenti jeb 17,2 miljoni eiro (18 miljoni ASV dolāru) tiks paredzēti tehniskajai palīdzībai.
Programmā arī ieteikts, ka programmas mērķim vajadzētu būt zivsaimniecības un akvakultūras nozaru, jo īpaši piekrastes zivsaimniecības, noturības uzlabošanai, koncentrējoties uz inovācijām, investīcijām un veicināšanas pasākumiem. Tas arī paredz iespēju izmantot krīzes atbalstu uzņēmumiem nopietnu tirgus satricinājumu gadījumā.
Dānijas zivsaimniecības un akvakultūras digitālā pārveide ir galvenā programmas joma. Tas ietver procesu digitalizāciju un mijiedarbību kontroles un izpildes jomās, kā arī zivsaimniecības datu vākšanu.
Latvijā 35 procenti jeb 47,1 miljons eiro (49,4 miljoni ASV dolāru) no programmas piešķīruma tiks novirzīti ilgtspējīgai zivsaimniecībai; 37 procenti jeb 50,3 miljoni eiro (52,7 miljoni ASV dolāru) tiks ieguldīti ilgtspējīgā akvakultūrā; 22% jeb 29,8 miljoni eiro (31,2 miljoni ASV dolāru) tiks piešķirti ilgtspējīgai zilajai ekonomikai; un 6 procenti jeb 7,6 miljoni eiro (8 miljoni ASV dolāru) atbalstīs tehnisko palīdzību.
Atbalsts tiks sniegts selektīvākiem zvejas rīkiem, akvakultūrai ar zemu ietekmi uz vidi un aprites ekonomikas principu ieviešanu.
Papildus tam, ka valsts zivsaimniecības, akvakultūras un pārstrādes nozares tiek padarītas stabilākas, programmā ir iekļauts atbalsta mehānisms, lai nodrošinātu aizsardzību turpmāku krīžu gadījumā. Tā arī investēs jaunās tehnoloģijās un inovācijās, kas paātrina energoefektivitāti, dekarbonizāciju un klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.
Attēlu nodrošina Berger Ness / Shutterstock
