Militārā mobilitāte ES un NATO sanāksmēs tika apspriesta kopš Krimas aneksijas 2014. gadā. Latvija izskatīja un sāka attīstīt potenciālu karaspēka un mehānismu transportēšanai, tostarp pa dzelzceļu, kas izrādījās sarežģīts.
Ukrainas militārā mobilitāte ir ļoti atkarīga no dzelzceļiem, LTV sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Zemessardzes komandieris Jānis Sledičs, piebilstot, ka dzelzceļš ir viens no galvenajiem Krievijas uzbrukumu mērķiem. Arī Latvijā dzelzceļus var viegli pārveidot, lai tie viegli atbilstu militārajām vajadzībām, sacīja Šleidičs. Ar ceļiem kļūst grūtāk, jo daudziem no tiem ir tilti, kas nevar nest militārās tehnikas nastu.
2019. gadā Satiksmes un Aizsardzības ministrija nāca klajā ar gandrīz 30 preču sarakstu, kas varētu pretendēt uz ES Militārās mobilitātes fonda līdzekļiem. Latvija pieteicās un saņēma viena stipendija 5 miljoni eiro. Vienlaikus Lietuva diviem projektiem varēja pieteikties ar 73 miljonu eiro palīdzību, Igaunija – vienam projektam ar 31 miljonu eiro palīdzību, liecina De Facto informācija.
Pieteikums iesniegts pirms kara Ukrainā. Un tāpēc mēs varētu uz to raudzīties nedaudz savādāk nekā šobrīd, kas liek mums aplūkot dažādus papildu pasākumus. Ja līdz šim vairāk koncentrējāmies uz Rail Baltica projektu, ko var uzskatīt par militārās mobilitātes projektu, tad šobrīd skatāmies plašāk uz visu transporta infrastruktūru Latvijā,” sacīja satiksmes ministrs Taless Linkišs.
Latvijas pieprasījums ietver trīs būvprojektu pievienošanu militārām interesēm “Rail Baltica” ietvaros. Papildu projekti tiks izstrādāti Daugavas šķērsojumam Salaspilī (kopīgs tilts auto un dzelzceļa transportam) un kravu apstrādes termināļiem Salaspilī un lidostā Rīga. Šobrīd tas ir projektēšanas stadijā.
Militārās mobilitātes fonda pirmajā kārtā projektus iesniedza 14 dalībvalstis un visi iesniegtie projekti tika apstiprināti. Uz lielāko palīdzību vērsusies Lietuva, kura plāno atjaunot ātrgaitas šoseju starp Kauņu un Marigampoli. Polija iesniedza piecus projektus ar mērķi stiprināt tiltus, kā arī uzlabot infrastruktūru vairākās lidostās.
Satiksmes ministrijas pārstāvji Latvijas TV sacīja, ka Satiksmes ministrija cer pretendēt uz lielāku finansējumu otrajā kārtā, ko Eiropas Komisija plāno izsludināt šonedēļ.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
