Nesen uzgāju filmu. Tajā bija redzama brīnišķīga aina, kurā karavīri bija tērpušies greznos, mirdzošu metālisku bruņu tērpos. Viņus ieskauj dārgakmeņiem rotātas sievietes, kuras visas tika iestudētas milzīgā brīvdabas amfiteātrī. Pūlis uzmundrināja tribīnēs, un viss tika nolikts viņu tronī sēdošā karaļa priekšā, kurš sēdēja savā tronī.
“Izklaidi” nodrošināja lauvas, kas plēsa cilvēka miesu, kamēr fonā skanēja mūzika. Lieki piebilst, ka nevarēju pagriezt kanālu pietiekami tuvu. Mani visvairāk šokēja tas, ka šī filma tika reklamēta kā balstīta uz patiesiem notikumiem! Vai tas tiešām varētu notikt?
Ar cienījamā Bendžamina Ferenca neseno nāvi 103 gadu vecumā man atgādina Otrā pasaules kara šausmas. Tiesnesis Ferenchs atstāj ievērojamu mantojumu mūža cīņā par taisnību. Viņš bija jaunākais Nirnbergas procesa prokurors, un pirms viņa darba pie tiesas ģenerāļa Patona Trešās armijas štābs viņu norīkoja izmeklēt pierādījumus par kara noziegumiem tikko atbrīvotajās koncentrācijas nometnēs.
Ferenccs sacīja: “Tas, ko es redzēju, iespiedās manā atmiņā. Buhenvaldē es redzēju krematoriju, kas joprojām darbojas. Uz zemes gulēja un mira badā miruši līķi. Es redzēju kara šausmas, vairāk, nekā var adekvāti aprakstīt.”
Saskaņā ar viņa grāmatu, Ļaunuma tiesa – Bena Ferenczes pasauleViņa izmeklētā Eizencgrupu lieta bija bēdīgi slavena kā visu laiku lielākā slepkavības lieta. Divdesmit divi nacisti kopā ar sešiem ģenerāļiem pievienojās SS iznīcināšanas vienībām, kurās bija gandrīz 3000 slepkavas, un viņiem palīdzēja vietējā policija, un viņi tika savākti un nogalināti bēgot. mērķtiecīgās personas no nacistu okupētajām teritorijām. Mērķa personas bija inteliģence: politiskie un kultūras vadītāji, muižniecības pārstāvji, garīdznieki, skolotāji, ebreji, čigāni un citi, kurus sauca par “nevēlamiem”. Daži no viņiem tika nošauti. citi tika gāzēti mobilajās kravas automašīnās; un 33 771 vīrietis, sieviete un bērns aprakti dzīvi ielejā netālu no Kvinas (saukta par “Babi Yar”). Šīs divas dienas ilgās likvidācijas laikā tika noslepkavoti arī aptuveni 25 000 Latvijas ebreju. Šausminošais notikums “barbariskā ebreju nogalināšana ar lauzni” notika, ļaudīm gavilējot un akordeoniem spēlējot himnas un maršus.
Masu slepkavības detalizēti dokumentēja paši nacisti. Grāmatā teikts, ka “slepkavības veica vīrieši uz lauka, kuri aktīvi uzraudzīja, vēroja un vadīja asiņaino ražu.” Visi apsūdzētie tika notiesāti par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci.
17. aprīlis ir ikgadējā Holokausta piemiņas diena. Lai mēs katru dienu pārdomātu cilvēku rases necilvēcību un atzītu cilvēka pastāvīgo necilvēcību pret cilvēku šodien. Mūsdienās Krievija un tās agresija pret Ukrainu ir mūsdienu brutalitātes piemērs. Varētu iebilst, ka to nevar salīdzināt ar holokaustu, taču abi ir ļaunas uzvedības piemēri, kuru pamatā ir varas neprāts, nežēlība un naids.
Mēs noteikti varam redzēt pierādījumus par nežēlību, kas Trampa ietekmē tika nodarīta pret mūsu tautu. Cik necilvēcīgi un nežēlīgi ir atņemt bērnus no vecākiem, lai atturētu imigrantus, kas šeit ierodas no Dienvidamerikas un Centrālamerikas. Turklāt šausmas par grāmatu aizliegšanu, bibliotēku slēgšanu un vēstures pārrakstīšanu ir ārpus Hitlera agrīnās rokasgrāmatas.
Kapitolija izlaupīšana un cilvēku kūdīšana uz nemieriem un gāzt mūsu demokrātiju ir vēl viens pierādījums neprāta, nežēlības un naida aktiem.
Pārtrauksim modeli “vēsture atkārtojas”. Tā vietā atradīsim jaunu ceļu, miera un mīlestības stimulētu ceļu.
Visa informācija un citāti ir no Bendžamina Ferenca grāmatas “Ļaunuma izmēģinājums — Bena Ferenca pasaule” un no viņa nekrologa, kas publicēts laikrakstā The New York Times, 2023. gada 9. aprīlī.
